Pagājušās nedēļas beigas Latvijā, un jo īpaši Latgalē, bija ļoti saspringtas. Rēzeknē ielidojušie droni vairoja Latvijas iedzīvotāju satraukumu un bailes, kā arī kļuva par iemeslu izmaiņām valdībā.
Droni nolidoja 60 kilometrus
Naktī no 6. uz 7. maiju Rēzeknē notika incidents ar bezpilota lidaparātiem, kas izraisīja pilsētas iedzīvotāju bažas un pastiprinātu drošības struktūru uzmanību.
Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sniegto informāciju, pēc pusnakts valsts gaisa telpā tika fiksēti vairāki objekti. Viens no bezpilota lidaparātiem nokrita naftas bāzes teritorijā Rēzeknē, sabojājot tukšu rezervuāru. No aizdegšanās izdevās izvairīties.
Aculiecinieki ziņoja par skaļu dūkoņu gaisā un vairākiem būkšķiem, kas bija dzirdami dažādās pilsētas vietās. Daži iedzīvotāji sākotnēji notiekošo noturēja par negaisu vai tehnisku avāriju.
Negadījuma teritorija tika operatīvi norobežota. Notikuma vietā strādāja policijas darbinieki, glābēji un militārie speciālisti. Pēc sākotnējās informācijas, bojāgājušo un cietušo nav. Tāpat netika konstatēti būtiski pilsētas infrastruktūras bojājumi.
Speciālie dienesti reaģēja ļoti operatīvi, un jau tajā pašā dienā pulksten 10.00 Rīgā tika sasaukta Ministru kabineta Krīzes vadības padomes sēde, pēc kuras specdienestu pārstāvji premjerministres Evikas Siliņas vadībā pastāstīja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem par notikušo.
„Pulksten 3.32 saņemta informācija par dzirdētu sprādzienu Rēzeknē, Rīgas ielā. Uz notikuma vietu tika nosūtīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta resursi. Apsekojot teritoriju Rīgas ielā, Atbrīvošanas alejā un Viļānu ielā, nekādi bīstami faktori vai sprādzieni netika konstatēti. Vēlāk tika saņemts izsaukums uz Komunālo ielu Rēzeknē, uz kurieni tika nosūtītas sešas autocisternas un vienas autokāpnes. Tur bija bojāti četri rezervuāri. Pašlaik incidents ir lokalizēts. Šūnu apraides brīdinājums iedzīvotājiem tika izplatīts divdesmit astoņu sekunžu laikā. Attiecīgais algoritms saņēma uzdevumu izplatīt brīdinājumu Rēzeknes, Ludzas un Balvu novadā, kā arī Rēzeknē. Ziņojums tika nosūtīts sešdesmit trīs sekunžu laikā. Paziņojums par apdraudējuma beigām tika izsūtīts vēlāk. Visi trīs „Cell Broadcast” sistēmas brīdinājumi automātiski tika dublēti gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā, gan lietotnē „112 Latvija”. Nav nekādu pazīmju, ka minētie resursi sabiedrībai būtu bijuši nepieejami,” informēja VUGD vadītājs Mārtiņš Baltmanis.
Par Valsts policijas darbu pastāstīja tās priekšnieks Armands Ruks: „Valsts policija nekavējoties saņēma informāciju par iespējamu drona sprādzienu un nosūtīja spēkus notikuma vietas apsekošanai. Vēlāk tika saņemta informācija par sprādzienu Komunālajā ielā 6, kur rezervuārā tika atrasts nokritis drons. Pēc sākotnējās informācijas, kā norāda speciālisti, visdrīzāk runa ir par militāra tipa bezpilota lidaparātu. Policijas darbinieki uzsāka darbu notikuma vietā, ierobežoja piekļuvi teritorijai un izsauca izmeklētājus un kriminālistikas ekspertus.
Kā norāda dienestu pārstāvji, informācijas apmaiņa starp iestādēm tika organizēta operatīvi un notika savlaicīgi. Situāciju sarežģīja tas, ka informācija vienlaikus tika saņemta no ļoti daudziem avotiem. Tomēr tas netraucēja dienestiem pildīt savus pienākumus.
Ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma pantiem, kas saistīti ar noziegumiem pret valsti. Galīgie secinājumi par drona izcelsmi tiks izdarīti izmeklēšanas gaitā. Izmeklēšanā piedalās valsts drošības dienesti, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un pašvaldību pārstāvji.
Vienlaikus reģionā tika izsludināta lokāla trauksme. Valsts policija turpināja darbu paaugstinātas reaģēšanas gatavības režīmā, tostarp ņemot vērā ārkārtas brīdināšanas sistēmas darbību un iespējamos papildu draudus vai jaunus incidentus.”
Kāpēc droni netika notriekti pie robežas?
Tajā pašā dienā Rēzeknē ieradās aizsardzības ministrs Andris Sprūds un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, lai uz vietas iepazītos ar situāciju. Viņi kopā ar atbildīgo dienestu un pašvaldību pārstāvjiem atbildēja uz daudzajiem žurnālistu jautājumiem. Un, protams, daudzi bija neizpratnē — kāpēc droni netika notriekti pie Latvijas robežas? Aizsardzības budžets ir milzīgs, tā ir valsts prioritāte. Mums tiek stāstīts, ka dienesti ir gatavi aizsargāt mūsu robežu jau no pirmajiem metriem, taču rezultātā droniem tika ļauts nolidot 60 kilometrus.
„Pašlaik ir fiksēti vairāki līdzīgi incidenti, taču visi apstākļi vēl tiek pārbaudīti — gan ar mūsu sensoru palīdzību, gan balstoties uz citu pieejamo informāciju.
Kā jau iepriekš tika minēts, turpinās meklēšanas darbi saistībā ar iespējamiem bezpilota lidaparātiem, kuri varētu būt nogāzušies Latvijas teritorijā. Pēc aizsardzības ministra teiktā, incidenta laikā tika aktivizētas pretgaisa aizsardzības vienības. Tāpat tika aktivizēta Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija.
Naktī Latvijas gaisa telpā aptuveni stundu atradās Francijas iznīcinātāji, kas nodarbojās ar attiecīgo lidaparātu meklēšanu. Saskaņā ar pieejamo informāciju objekti tika fiksēti radaros, tomēr tos iznīcināt nebija iespējams, jo netika ievēroti visi nepieciešamie drošības kritēriji.
Turklāt ieroču pielietošana netika uzskatīta par drošu variantu civiliedzīvotāju un infrastruktūras objektu apdraudējuma dēļ. Vēlāk atkārtoti tika iesaistīta gaisa patrulēšanas misija — šoreiz ar Rumānijas iznīcinātāju piedalīšanos, kuri aptuveni stundu meklēja lidaparātus Latvijas gaisa telpā,” žurnālistiem pavēstīja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā Štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.
Kopumā aizsardzības nozares pārstāvji uzsvēra, ka darbs pie slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas izveides turpinās. Taču vienlaikus šo spēju attīstība nenotiek tik ātri, kā gribētos. Daudzas sistēmas un aprīkojums, kas tiek iepirkti un pasūtīti, tiek piegādāti tikai pēc gada, pusotra vai pat vairākiem gadiem. Tomēr gaisa telpas aizsardzības stiprināšanas process jau ir uzsākts un tiks turpināts, lai gan rezultātu sasniegšanai būs nepieciešams laiks.
Vairākums iedzīvotāju nereaģēja uz brīdinājumiem
Naktī Rēzeknes, Balvu un Ludzas novada, kā arī Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti šūnu apraides brīdinājumi. Tajos tika aicināts aizvērt logus, atkāpties no tiem un palikt mājās līdz apdraudējuma beigām. Taču ne visi ievēroja šos norādījumus — daudzi, vismaz Rēzeknē, izvēlējās turpināt ierasto dzīves ritmu.
„Jāatzīmē, ka pat iebraucot Rēzeknē laikā, kad apdraudējums vēl saglabājās, bija redzams, ka pilsēta turpina dzīvot ierasto dzīvi. Taču šajā gadījumā tā ir visas sabiedrības atbildība.
Kamēr brīdinājums nav atcelts, draudi joprojām ir reāli. Kā redzams, drons, kas nokrita naftas bāzes teritorijā, detonēja. Līdz brīdim, kamēr netiks apstiprināts, ka situācija ir pilnībā droša, nevajadzētu atgriezties ierastajā ikdienas ritmā.
Tas attiecas uz tiem rajoniem, kuros tika izsludināts brīdinājums. Rīcības algoritmam šādos gadījumos jābūt maksimāli vienkāršam. Ja mēģināsim pārlieku sadrumstalot instrukcijas un analizēt katru situāciju atsevišķi, tas, visticamāk, situāciju tikai sarežģīs, nevis padarīs saprotamāku,” paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Šoreiz tie bija ielidojuši droni, bet ja nu nākamreiz tā nebūs? Šāda bezrūpība cilvēkam var maksāt dzīvību. Turklāt arī šajā gadījumā viss varēja beigties daudz sliktāk. Tāpēc sabiedrībai jābūt atbildīgākai. Taču vai iedzīvotājiem ir pietiekami daudz informācijas? Un ko darīt, ja cilvēki atrod dronu?
„Protams, katrā konkrētajā situācijā — vai tā būtu gaisa trauksme vai ārkārtas brīdināšanas sistēma — cilvēkiem jau iepriekš tiek norādīts, kas tieši jādara. Šie pamatprincipi jau ir noteikti, bet papildu informāciju var atrast Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas oficiālajā vietnē un citu atbildīgo institūciju mājaslapās, kā arī vietnē www.sargs.lv.
Piemēram, aizsardzības jomā jau ir izdoti dažādi informatīvi materiāli un bukleti par to, kā rīkoties krīzes situācijās un ārkārtas gadījumos. Tajos ir pieejama detalizētāka informācija.
Svarīgi ir attīstīt arī praktiskās mācības. Ja mēs kopā ar pašvaldībām vienosimies par formātu, varēsim apspriest konkrētus to īstenošanas veidus. Vienlaikus svarīgi saprast: civilā aizsardzība nav tikai Aizsardzības ministrijas atbildība. Tā ir joma, kurā cieši jāsadarbojas vairākām iestādēm un struktūrām vienlaikus. Šāda sadarbība ir absolūti nepieciešama.
Valdība jau ir pieņēmusi vairākus lēmumus. Pateicoties Norvēģijas finanšu instrumentam, Latgalē, tostarp Rēzeknes novadā, plānots nodrošināt papildu brīdināšanas un drošības sistēmu pārklājumu. Šis jautājums tiek nopietni izskatīts un netiek ignorēts.
Galvenie noteikumi, kā rīkoties, jau ir norādīti brīdinājumā: cilvēkiem jāpaliek telpās un jāievēro oficiālajos paziņojumos ietvertie norādījumi. Taču mēs saprotam, ka ne visi iedzīvotāji pietiekami iedziļinās šādos jautājumos. Tāpēc nepieciešams pastāvīgs valsts un pašvaldību kopīgs darbs.
Tāpat glābšanas dienestiem paredzētas papildu informatīvās kampaņas par civilo aizsardzību, tostarp ar Eiropas finansējuma atbalstu. Šīs kampaņas būs vērstas uz sabiedrības informēšanu par drošības jautājumiem un mūsdienu apdraudējumiem.
Aicinām iedzīvotājus sekot aktuālajai informācijai atbildīgo dienestu mājaslapās, oficiālajos paziņojumos un plašsaziņas līdzekļos,” sacīja Andris Sprūds, kurš tobrīd vēl pildīja aizsardzības ministra amata pienākumus.
Baumas izplatījās acumirklī
Tiklīdz Rēzeknē notika šis ārkārtas gadījums, visā Latgalē sāka izplatīties baumas un viltus ziņas. Tika stāstīts, ka pasažieru vilciena aizdegšanās Nīcgales pagastā notikusi tieši drona dēļ. Uz šo paziņojumu diezgan operatīvi reaģēja dienesti, tostarp uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz), kas izplatīja šādu paziņojumu: „LDz aicina neizplatīt nepatiesu informāciju. Valsts policija konstatējusi, ka internetā mērķtiecīgi tiek izplatītas nepatiesas ziņas par it kā Ukrainas dronu, kas šonakt nokritis dzelzceļa posmā Rīga–Daugavpils starp Nīcgali un Vaboli uz pasažieru vilciena sliedēm. Šī informācija neatbilst patiesībai. Aicinām iedzīvotājus kritiski izvērtēt internetā pieejamo informāciju un uzticēties tikai oficiāliem avotiem — valsts iestāžu mājaslapām un to oficiālajiem sociālo tīklu kontiem.”
Vēl viens it kā bezpilota lidaparāts esot ietriecies daudzdzīvokļu mājā Ventspilī. Par to aktīvi rakstīja uz Krieviju aizbēgušais žurnālists. Arī šī informācija izrādījās kārtējā “pīle”, tāpat kā apgalvojumi, ka Latvija devusi atļauju Ukrainai izmantot savu gaisa telpu.
To preses konferencē paziņoja Latvijas premjerministre Evika Siliņa: „Mums jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem. Jau kādu laiku Krievijas presē tiek izplatīta dezinformācija par to, ka Latvija it kā atļāvusi izmantot savu gaisa telpu Ukrainas droniem. Tas absolūti neatbilst patiesībai. Gribu vēlreiz aicināt iedzīvotājus sekot oficiālajai informācijai, oficiālajām mājaslapām un brīdināšanas sistēmas paziņojumiem, nevis paļauties uz publikācijām sociālajos tīklos. Mums jāsaprot, ka notiek arī informatīvais karš, un Krievija darīs visu iespējamo, lai ietekmētu mūsu iedzīvotājus arī informatīvajā telpā. Tāpēc lūdzu visus būt uzmanīgiem.”
Arī ārlietu ministre Baiba Braže komentēja laikrakstam “Latgales Laiks” jautājumu par gaisa telpu: „Latvija nav devusi atļauju izmantot savu gaisa telpu vai teritoriju uzbrukumu veikšanai mērķiem Krievijā. Publiskajā telpā izskanējušie apgalvojumi par iespējamu Latvijas iesaisti šādās darbībās ir nepatiesi un neatbilst realitātei. Jau iepriekš esam norādījuši, ka šādi paziņojumi ir daļa no Krievijas mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas pret Baltijas valstīm. Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu viennozīmīgi noraidījusi šos melīgos apgalvojumus.”
Ne visi apmierināti ar brīdināšanas sistēmas darbību
Un tomēr -- brīdināšanas sistēma vēl jāpilnveido. Ziņojumi tika izsūtīti tikai tad, kad drons jau bija eksplodējis, nevis brīdī, kad šie bezpilota lidaparāti šķērsoja robežu un nonāca Latvijas gaisa telpā.
„Tagad jau ir skaidrs, ka brīdināšanas sistēma nostrādāja, tomēr mani neapmierina situācija, ka brīdinājums Rēzeknes iedzīvotājiem tika nosūtīts tikai pēc incidenta naftas bāzē. Es sagaidu aizsardzības ministra paskaidrojumus, kāpēc tas notika tieši tā. Man šāda situācija nav pieņemama, jo ir skaidri jāsaprot iemesli. Jau iepriekšējā Krīzes vadības padomes sēdē mēs atsevišķi izskatījām jautājumu par to, vai aizsardzības struktūrām un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nevajadzētu pašiem aktivizēt šādus brīdinājumus. Es sagaidu skaidrojumu gan no ministra, gan no dienestiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kāpēc šoreiz sistēma nostrādāja pārāk vēlu,” paziņoja Evika Siliņa.
Pēc incidenta ar bezpilota lidaparātiem Latvijas pierobežā Andris Sprūds uzdeva Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veikt steidzamus grozījumus spēkā esošajā gaisa telpas aizsardzības plānā. Tāpat tika dots uzdevums paaugstināt Gaisa spēku operatīvās gatavības līmeni.
Atsevišķi tika uzsvērts, ka tuvākajās nedēļās pie robežas plānots izvietot Latvijā ražotus pārtvērējdronus, kuriem būtu jāpastiprina reaģēšanas spējas uz līdzīgiem apdraudējumiem.
Turklāt tagad jau bijušais aizsardzības ministrs uzdeva veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu atbildīgo dienestu rīcību, tostarp šūnu apraides brīdināšanas sistēmas darbību, un noteiktu nepieciešamos uzlabojumus.
Ministrs atstādināts vai atkāpās pats?
Šīs nedēļas sākumā tika paziņots, ka aizsardzības ministrs Andris Sprūds atstājis savu amatu. Neilgi pirms viņa oficiālās preses konferences A. Sprūda demisiju pieprasīja Latvijas premjerministre Evika Siliņa.
„Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju. Aizsardzības nozare turpmāk jāvada profesionālim. Par šo lēmumu šodien esmu informējusi ministru un koalīcijas partnerus. Šonedēļ notikušais dronu incidents skaidri parādīja, ka aizsardzības nozares politiskā vadība nav spējusi pildīt solījumu par drošām debesīm virs mūsu valsts. Sabiedrība nozarei ir uzticējusi vēsturiski lielāko finansējumu – gandrīz 5% no IKP. Tā ir milzīga atbildība, kas prasa skaidrus rezultātus. Uzskatu, ka nozarei nepieciešama jauna, profesionāla pieeja. Esmu aicinājusi pulkvedi Raivi Melni stāties aizsardzības ministra amatā, un viņš tam ir piekritis. Viņa līdzšinējā pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos, militārā izglītība Londonā un pašreizējais darbs Ukrainā rada pārliecību, ka valsts aizsardzība tiks vadīta kompetenti, mērķtiecīgi un ārpus priekšvēlēšanu retorikas. Mūsu valsts un cilvēku drošība stāv pāri politikai,” ar šo ziņu sociālajā tīklā „Facebook” dalījās valdības vadītāja Evika Siliņa.
Šis ieraksts parādījās dažas minūtes pirms Andra Sprūda oficiālās preses konferences, kurā viņš paziņoja, ka atkāpjas no aizsardzības ministra amata, „lai pasargātu Latvijas armiju no ieraušanas politiskā kampaņā”. Vienlaikus viņš norādīja, ka Evika Siliņa nav informējusi koalīcijas partnerus par savu lēmumu.
„Ministru prezidente meloja, apgalvodama, ka būtu brīdinājusi mani vai mūsu partiju par šodienas paziņojumu. Patiesība ir tāda, ka mūsu saruna bija ieplānota pirmdien. Laikam bija vēlme apsteigt manu preses konferenci. Sīkas politiskas spēles,” sociālajos tīklos paziņoja Andris Sprūds.
„«Jaunā Vienotība» izmantoja incidentu ar droniem politiska labuma gūšanai, radot nevajadzīgu politisko krīzi. «Progresīvie» nevēlas pieļaut Latvijas armijas un drošības politizēšanu, tāpēc Andris Sprūds pieņēma lēmumu atkāpties,” teikts partijas „Progresīvie” oficiālajā paziņojumā.
Valsti varētu vadīt tehniskā valdība
Pēdējā laikā — un tas nav nekāds pārsteigums, jo tuvojas Saeimas vēlēšanas -- valdošā koalīcija piedzīvo satricinājumus. Te viena, te otra partija izrāda neapmierinātību ar noteiktiem lēmumiem, cenšoties virzīt savus projektus.
Tagad, pēc šī skandāla, koalīcijai draud šķelšanās. Un tas notiek piecus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.
„Ministru prezidente Evika Siliņa ir faktiski izmetusi miskastē koalīcijas līgumu un nesaprotamu iemeslu dēļ pati vēlas gāzt savu valdību," situāciju saistībā ar A. Sprūda atkāpšanos komentēja „Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
Reaģēja arī „Jaunā Vienotība”.
„Mūsu valsts un tās iedzīvotāju drošība ir augstākā prioritāte, kas stāv pāri jebkādām partiju interesēm vai politiskām spēlēm. Pašreizējie ģeopolitiskie izaicinājumi prasa drosmīgu un izlēmīgu rīcību, tāpēc «Jaunā Vienotība» pilnībā atbalsta premjerministres lēmumu uzticēt nozari profesionālim, kurš spēj strādāt komandā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ieviest reālus risinājumus, izmantojot labāko Ukrainas pieredzi,” paziņoja „Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
TV3 raidījumam „900 sekundes” Evika Siliņa pirmdien pavēstīja, ka gadījumā, ja „Progresīvie” nolems izstāties no koalīcijas, darbu turpinās tehniskā valdība, proti — valsti vadīs pagaidu pārvaldības speciālistu komanda.
Kas attiecas uz jaunā aizsardzības ministra kandidatūru, par to vēl būs jābalso Saeimai. Tikmēr aizsardzības ministra pienākumus pildīs Evika Siliņa.
Komentāri