Aizvadītā nedēļa Daugavpilij iezīmējās ar svarīgu notikumu – šeit notika Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sēde, kurā tika ievēlēts jaunais organizācijas prezidents. Daugavpils uz gadu kļuva par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidējošo pilsētu, un pilsētas mērs vienbalsīgi tika ievēlēts par tās prezidentu.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija nodibināta 2001. gada 23. augustā. Tā apvieno lielākās valstspilsētas, lai aizstāvētu to kopīgās intereses. Asociācijā darbojas Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Ventspils, kā arī Jēkabpils, Ogres un Valmieras novada pašvaldība.
Organizācija kalpo kā vienota platforma lielāko pašvaldību sadarbībai ar valdību un Saeimu. Asociācija pārstāv pilsētu kopējo nostāju valsts budžeta apspriešanā, likumdošanas izmaiņu izvērtēšanā, reģionālās attīstības jautājumos un Eiropas Savienības finansējuma sadalē.
Viens no galvenajiem asociācijas darbības virzieniem ir pašvaldību finanšu ilgtspējas nodrošināšana. Tā konsekventi iestājas par pietiekamu valsts finansējumu izglītībai, veselības aprūpei, sociālajai aizsardzībai un pašvaldību infrastruktūras attīstībai. Tikpat nozīmīgs uzdevums ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošana.
Mainīgajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos arvien aktuālāki kļūst reģionu investīciju vides pievilcības veicināšanas, rūpniecības attīstības un jaunu darba vietu radīšanas jautājumi. Tāpēc asociācija aktīvi iesaistās valsts politikas veidošanā, lai stiprinātu Latvijas lielāko pilsētu konkurētspēju.
29. jūlijā kārtējā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sēde notika Daugavpilī, kur tika apspriesti vairāki svarīgi un aktuāli jautājumi. Sēde sākās ar vēlēšanām – tika ievēlēts jaunais organizācijas prezidents. Uz vienu gadu – no šī gada augusta līdz 2027. gada jūlijam – šajā amatā stājās Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.
«Daugavpilij ir liels gods pārņemt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadību. Nākamajā gadā koncentrēsimies uz valstspilsētu interešu aizstāvību un to lomas stiprināšanu valsts attīstības plānošanas dokumentos.
Mūsu prioritātes būs dalība Eiropas Savienības fondu jaunā plānošanas perioda 2028.–2034. gadam izstrādē, Nacionālā attīstības plāna sagatavošanā laikposmam pēc 2027. gada, kā arī pilsētu interešu pārstāvēšana 2027. gada valsts budžeta veidošanas procesā.
Mēs arī centīsimies panākt lielāku Eiropas Savienības un valsts finansējumu investīciju projektu īstenošanai pilsētās, kas veicinās ekonomikas attīstību, stiprinās drošību un palielinās mūsu pašvaldību noturību. Tikpat svarīgs uzdevums ir nodrošināt stabilu finansējumu izglītībai, veselības aprūpei un sociālajai jomai.
Esmu pārliecināts, ka Latvijas lielāko pilsētu kopīgs darbs ļaus efektīvāk risināt kopīgos uzdevumus un radīt labākus apstākļus mūsu pašvaldību attīstībai un to iedzīvotāju labklājībai,» uzsvēra Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.
Asociācijas vadības nodošana Daugavpilij sakrita ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Edgara Tavara darba vizīti. Tikšanās laikā ar asociācijas vadību un valstspilsētu mēriem tika apspriesti investīciju piesaistes jautājumi, gatavošanās jaunajam Eiropas Savienības fondu finansēšanas periodam, speciālo ekonomisko zonu attīstība, civilā aizsardzība, kā arī pašvaldību iespēju paplašināšana infrastruktūras projektu īstenošanā.
«Daugavpils pārņem Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadību sarežģītā laikā. Šodien mēs saskaramies ar nopietniem izaicinājumiem – mainās ģeopolitiskā situācija, pasaules ekonomikā notiek būtiskas pārmaiņas un rodas jauni ekonomiskie riski. Tāpēc uzdevumi, kas šobrīd jārisina pilsētām un valstij, prasa ļoti nopietnu pieeju.
Galvenā prioritāte ir ekonomika. Pats svarīgākais uzdevums ir jaunu darba vietu radīšana. Ja cilvēkiem ir darbs, ja viņi jūtas ekonomiski stabili un spēj nodrošināt savu ģimeni, tad pieaug arī uzticēšanās valstij un vēlme attīstīt savu pilsētu un savu valsti.
Daugavpili nav iespējams salīdzināt ar Rīgu – tās ir atšķirīgas pilsētas ar dažādām iespējām un attīstības mērogu. Tāpēc arī reģionu atbalsta politikā jāņem vērā katras teritorijas specifika. Eiropas Savienības un valsts finansējumam jāpalīdz radīt apstākļus, kuros austrumu pierobežas pilsētas spētu konkurēt, piesaistīt investīcijas un attīstīt uzņēmējdarbību.
Šobrīd investori visā pasaulē ieņem nogaidošu pozīciju, un Latvijas pierobežas reģioniem šis jautājums ir īpaši aktuāls. Tāpēc valstij ir jārada tādi nosacījumi, lai investori Daugavpili un citas reģiona pilsētas uzskatītu par pievilcīgām vietām uzņēmējdarbības attīstībai.
Mēs turpinām pilnveidot Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai, papildinot to ar konkrētiem uzņēmējdarbības un iedzīvotāju atbalsta pasākumiem. Tikpat svarīgi ir attīstīt speciālās ekonomiskās zonas, pilnveidot nodokļu instrumentus un radīt jaunas iespējas uzņēmumiem.
Vienlaikus pierobežas drošība nav tikai militārs jautājums. Tikpat būtiska ir ekonomiskā noturība, veselības aprūpes pieejamība, sociālā aizsardzība un cilvēku dzīves kvalitāte. Tieši ekonomika ir pamats, kas ļauj cilvēkiem justies droši un ar pārliecību raudzīties nākotnē,» uzsvēra ministrs.
Pēc tam Daugavpils domē viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars tikās ar pilsētas pašvaldības vadītāju.
«Tikšanās ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītāju Edgaru Tavaru bija veltīta jautājumiem, kuriem šobrīd ir izšķiroša nozīme Daugavpils un visas Latgales dzīvē – ekonomikas attīstībai, darba vietu saglabāšanai, investīciju piesaistei, dzelzceļa nozares nākotnei, veselības aprūpei un austrumu pierobežas atbalstam.
Latgalei ir nepieciešami lieli, tā dēvētie enkurprojekti, jo mūsu reģionā nav tādu projektu kā AirBaltic vai Rail Baltica. Šobrīd situācija ir tāda, ka valsts samazina darba vietas savos uzņēmumos, taču nepiedāvā pietiekamu kompensāciju -- jaunas investīcijas, infrastruktūras projektus un uzņēmējdarbības iespējas. Ja valsts kaut ko reģionam atņem, tai vienlaikus jārada arī jaunas attīstības iespējas.
Īpaša uzmanība jāpievērš vietējo ražotāju atbalstam. Daugavpils un Latgales uzņēmumi ražo produkciju, kas ir pieprasīta ne tikai reģionā, bet visā Latvijā. Valsts iepirkumiem daudz lielākā mērā jāveicina Latvijas ekonomikas un vietējo uzņēmumu attīstība.
Daugavpilī jau esam izveidojuši jaunas ražošanas telpas ALTOP, kas kļuvušas par nozīmīgu soli uzņēmumu piesaistei un jaunu darba vietu radīšanai. Taču ar vienu šādu projektu nepietiek. Reģionam nepieciešama sistemātiska industrializācija – tikai jaunu ražotņu un darba vietu izveide spēs apturēt ekonomisko lejupslīdi un dot cilvēkiem pārliecību par nākotni.
Atsevišķi tika apspriesti arī veselības aprūpes jautājumi. Iedzīvotājiem svarīgs nav tikai ārstniecības iestādes nosaukums vai statuss, bet gan reāla pakalpojumu pieejamība – iespēja savlaicīgi nokļūt pie ārsta, saņemt nepieciešamo ārstēšanu un būt drošiem, ka speciālisti arī turpmāk strādās reģionā. Tāpēc veselības aprūpei nepieciešams pietiekams finansējums, un uzņemšanas nodaļu iespēju samazināšana pašreizējos apstākļos ir nepareizs solis.
Ekonomikas attīstība nav iespējama bez spēcīgas izglītības sistēmas. Daugavpils Universitāte, profesionālās izglītības iestādes un tehnikumi ir būtiska reģiona nākotnes sastāvdaļa. Mums jāsaglabā spēcīga augstākā izglītība Latgalē un jānovērš lēmumi, kas veicinātu vēl lielāku jauniešu aizplūšanu no reģiona.
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī dzelzceļa nozarei. Daugavpilij un visai Latgalei tā nav tikai transporta nozare – tā ir rūpniecības, loģistikas un nodarbinātības pamats. Mašīnbūves un metālapstrādes saglabāšanai nepieciešami konkrēti risinājumi – infrastruktūras attīstība, investīcijas dzelzceļā, atbalsts Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcai un jaunu pasūtījumu nodrošināšana vietējiem uzņēmumiem.
Tagad svarīgākais ir, lai pēc diskusijām sekotu arī reāli lēmumi. Daugavpilij un Latgalei ir vajadzīgi ne tikai solījumi, bet konkrēta rīcība, kas nodrošinās investīcijas, jaunas darba vietas un ilgtspējīgu reģiona attīstību,» uzskata Andrejs Elksniņš.
Vizītes laikā ministrs kopā ar pašvaldības vadītāju apmeklēja arī vairākus lielus Daugavpils uzņēmumus – Pulsar Optics, Latvijas Maiznieks un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu, iepazinās ar to darbību, kā arī uzklausīja uzņēmējus, kuri informēja par izaicinājumiem, ar kuriem viņi ik dienu saskaras pierobežas reģionā.
Komentāri