Latgales hronika

Daugavpilī gaidāma medicīnas iestāžu apvienošana – dzelzceļa un rajona slimnīca kļūs par Centrālās pilsētas slimnīcas struktūrvienībām. Pilsētnieki un tuvējo pagastu iedzīvotāji uzskata, ka tas negatīvi ietekmēs iestāžu darbu, kā arī tiks saņemts mazāks valsts budžeta finansējums.

Kalkūnos tiek rekonstruēts būvmateriālu (putupolistirola) ražošanas uzņēmums, tuvākajā laikā tiks pabeigti ēkas būvdarbi. Celtnieki sāka šī objekta izbūvi tikai pirms trim mēnešiem, bet, pateicoties Fjodora Agores mūrnieku brigādei (CP-1), viņi strādā triecientempā. Būvdarbi izmaksās vairāk nekā 2 miljonus rubļu. Turklāt ir ieplānota silikātķieģeļu ražošanas ceha modernizācija.

Vairāk nekā 200 dzelzceļa transporta tehnikuma audzēkņi pusotru mēnesi palīdzēja ražas novākšanā Krāslavas rajona kolhoziem un sovhoziem. Šajā laikā viņi novāca vairāk 1600 tonnas kartupeļu, ievērojamu daudzumu biešu, turnepšu un nopelnīja 21 000 rubļu. Pēc sociālistiskās sacensības rezultātiem labākajām grupām tika piešķirtas balvas – ekskursijas uz Minsku un Ļeņingradu, pārējie saņēma goda rakstus.

Centrālās krājkases jaunākajā loterijā starp laimētājiem ir daudzi daugavpilieši. Lielākie veiksminieki laimēja motociklu „IŽ-Jupiter” un ledusskapi „ZIl-Moskva”. Nākamajā naudas un mantu loterijā tiks izlozētas automašīnas – viena „Volga”, seši „Moskviči”, četri „Zaporožeci”, 25 motocikli un mopēdi, divas klavieres „Rīga”, 14 televizori, 79 radiolas un cita tehnika.

Rīgā miris režisors, dramaturgs un teātra vēsturnieks Sergejs Radlovs, kurš no 1953. līdz 1954. gadam bija Daugavpils teātra režisors. S. Radlovs dzimis Pēterburgā (1892), mācījies pie Zeļinska un Meijerholda. Otrā pasaules kara laikā viņu kopā ar kolēģiem izveda uz Berlīni, pēc tam – uz Francijas dienvidiem, kur viņš iestudēja izrādes krievu skatītājiem. Pēc atgriešanās dzimtenē S. Radlovu arestēja, viņš pavadīja cietumā gandrīz desmit gadus. Tūlīt pēc atbrīvošanas 1953. gadā Daugavpilī viņš iestudēja „Hamletu”, pēc tam Rīgā – „Karali Līru”, „Makbetu” un „Romeo un Džuljetu”.

Biķernieku pagastā atsācis darboties pilnībā atjaunotais Kultūras nams. Būvdarbos, kurus veica firma „Gādība”, ieguldīti vairāk nekā 500 000 latu, - valsts investīcijas un kredīts. Šeit tiks atvērts jaunā lasītāja stūrītis, bet dejotājiem un mūziķiem būs vairāk vietas mēģinājumiem un koncertiem.

Beidzamajos trijos gados Krāslavas zvēraudzētava 2,5 reizes palielinājusi melni brūno ūdeļu skaitu. Zvērsaimniecībā tagad ir 5000 mātīšu. Dzīvnieki tiek kauti reizi gadā – vēlā rudenī, kad ūdeles vasaras kažociņu nomaina pret siltāku un pūkaināku. Aptuveni 80% gatavās produkcijas sūta uz Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu un Ukrainu.

Daugavpilī un tās apkaimē tiek uzņemta padomju un poļu mākslas filma par šķirnes auļotāja likteni. Filmas režisori ir PSRS Tautas skatuves mākslinieks Viktors Turovs un poļu aktieris Zigmonds Malanovičs. Galvenā varoņa lomā filmējas populārais teātra un kino aktieris Boriss Ņevzorovs.

Šī gada navigācijas periodā motorkuģis „Oškalns” pārvadājumos pa Daugavu pārpildīja kravu apgrozījuma plānu par 260 000 tonnkilometru, pirms termiņa izpildot visas saistības, - trīs piecgades gadus – līdz PSRS Konstitūcijas dienai. Ar saviem uzdevumiem lieliski tiek galā arī citu upes flotes kuģu pārstāvji. Daudzi no tiem, tostarp peldošā skrēpera PSU-150-1 kolektīvs, jau strādā pēc 1979. gada plāna.

[Vēstule avīzes „Krasnoje Znamja” redakcijai] „No pilsētas izpildkomitejas kurināmā nodaļas nesen atvedu malku un sāku kraut to šķūnī. Šajā laikā gar manu māju Grodņas ielā gāja 2. vidusskolas pionieri. Viņi pieteicās man palīdzēt – sanesa un rūpīgi sakrāva šķūnī visu malku. Skolēnu uzvārdus es tā arī neiegaumēju. Viņi rīkojās kā īsti „timurieši”!”