Latgales hronika
22. oktobris – 28. oktobris
1958
Virpotājs Mihails Bessonovs jau trīsdesmit gadus strādā Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Izņemot savu pamatprofesiju, kurā viņš guvis labus panākumus, Mihails ir pilsētā pazīstams ainavu mākslinieks. Pēc darba viņu bieži var sastapt pie molberta Imanta Sudmaļa Kultūras namā, kur Mihails glezno kopā ar citiem vienkāršiem darbarūķiem.
Avots: redzidzirdilatviju.lv
15. oktobris – 21. oktobris
2008
Neskatoties uz krīzi, Līvānu novada Rožupes pagastā tiek būvēta kokogļu ražotne. Uzņēmuma direktors Ašots Mamikojans pastāstīja, ka ražotne būvniecība izmaksās 1,5 miljonus eiro – tas ir privātkapitāls. Firma atradīsies bijušās putnu fabrikas teritorijā – šeit tiks uzstādītas modernas iekārtas.
Avots: Latgales Laiks
1998
Sakarā ar Krievijas defoltu, Daugavpilī turpina samazināties nodarbināto iedzīvotāju skaits. Pēdējā mēnesī darbinieku skaits pilsētas uzņēmumos sarucis par 267 cilvēkiem, un šī tendence saglabājas. Visvairāk darbinieku nācās atlaist Lokomotīvju remonta rūpnīcai un uzņēmumam „DauER”.
Avots: Latgales Laiks
1988
Rīgā gatavojas Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongresam, kurā piedalīsies arī aktīvisti no Daugavpils. Pirms šī pasākuma risinājās ilga diskusija par sabiedriskās dzīves pārbūves, republikas saimnieciskā statusa un starpnacionālo attiecību problēmām. Pilsētas avīzes atklāti publicē LTF statūtu projektu un tās līderu viedokli.
Avots: "Красное Знамя"
1978
Pirms trim gadiem obligāto prasību aprīkot automašīnas ar drošības jostām ņēma vērā gan automobiļu konstruktori, gan PSRS IeM VAI darbinieki. Taču kopš tā laika drošības jostas izmanto tika daži autobraucēji, turklāt Daugavpils iedzīvotāji nav izņēmums. Tāpēc šī gada oktobrī arī uz LPSR ceļiem notiek Vissavienības akcija „Drošības josta”. Šajās pārbaudēs ne tikai atgādinās šo prasību, bet arī kontrolēs, vai autovadītāji nesprādzē drošības jostas pārāk vaļīgi.
Avots: "Красное Знамя"
1968
Lokomotīvju remonta rūpnīcas Kultūras namā pulcējās uzņēmuma strādnieki, viņu bērni, mākslinieciskās pašdarbības dalībnieki, vakara mūzikas vidusskolas audzēkņi un pedagogi. Šeit norisinājās nošu tirdziņš, kurš Daugavpilī tika organizēts pirmo reizi. Pircējiem plašā izvēlē tika piedāvāta mūzikas literatūra un mācību līdzekļi akordeona, bajāna, klavierspēles un vokālās mākslas apgūšanai. Tika pārdots vairāk nekā tūkstotis nošu izdevumu.
Avots: "Красное Знамя"
1958
Aglonā 65 gadu vecumā miris katoļu mācītājs un izglītības darbinieks Dominiks Jaudzems. Viņš dzimis Sakstagala pagastā, bijis garīgā semināra profesors, žurnāla „Katoļu dzeive” izdevējs, Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktors un izglītības ministra palīgs. Apbedīts Aglonas kapos.
Avots: Latgales Dati (latgalesdati.du.lv)
08. oktobris – 14. oktobris
2008
Daugavpilī ar monoizrādi „Dziedošais Mihoelss” ieradies populārais režisors un rakstnieks Marks Rozovskis. Gan viņš, gan vairāki citi ieinteresēti cilvēki uzskata, ka viens no viņu uzdevumiem ir atjaunot Solomona Mihoelsa vārdu Daugavpils kultūrtelpā (1890-1948), par godu kuram plānots iedibināt regulāro teātra mākslas festivālu „Mihoelsa dienas”.
Avots: Latgales Laiks
1998
Daugavpilī, Esplanādes mikrorajonā, pēc kapitālā remonta svinīgi atklāts futbola stadions. Atklāšanā lentīti pārgrieza domes priekšsēdētājs Aleksejs Vidavskis un būvfirmas „Latgales velve” prezidents Oļegs Tolmačovs. Stadiona simboliskā atslēga tika pasniegta BJSS direktoram Aleksandram Kohanam. Sporta objekta izmaksas - 250 000 dolāru.
Avots: Latgales Laiks
1988
Skaitļošanas tehnikas un informācijas republikāniskās apvienības iecirknis saņem aizvien vairāk pasūtījumu ar lūgumu salabot personālos datorus! Viens no pirmajiem šo smalko procedūru veica augstākās kvalifikācijas elektromehāniķis S. Ņikiforovs. Viņam un kolēģiem darba apjoms pieaug arī tāpēc, ka datori pieder ne tikai atsevišķiem cilvēkiem un organizācijām, bet jau uzstādīti arī pilsētas skolās.
Avots: "Красное Знамя"
