„Latvijas iedzīvotāju prātus pamatoti satrauc pēdējo dienu informatīvajā telpā izskanējušās ziņas par atklātiem vervēšanas pasākumiem teroristisko darbību atbalstam Ukrainā, ziedojumu vākšanas Austrumukrainas konfliktā cietušajiem neskaidrais mērķis, kā arī par iespēju publiski paust atbalstu karadarbībai Ukrainā. Iepretim minot, ka Latvijas likumi neparedzot sodīt personas, kas pamatoti rada draudus gan Latvijas iekšienē, gan starptautiskajā vidē. Tas rada nedrošību un pamatotu satraukumu. Tādēļ vēlos uzsvērt, ka Latvijas Krimināllikums paredz atbildību par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tāpat to palīdz īstenot tiesiskās palīdzības līgums starp Latviju un Ukrainu”, akcentējot likumu esamību un nepieciešamību tos pareizi piemērot, pauž tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Latvijas Krimināllikumā (turpmāk – KL) ir noteikts, ka Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas izdarītu nodarījumu saucami pie atbildības Latvijas teritorijā saskaņā ar šo likumu. Tātad neatkarīgi no tā, kur persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, tā ir saucama pie kriminālatbildības.
Ja Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja mūsu valstī, ir veicis prettiesiskas darbības Ukrainas teritorijā, tad Latvijai ir jurisdikcija attiecībā uz šīm personām, un tās var tikt sauktas pie kriminālatbildības KL noteiktajā kārtībā.
„Uzskatu, ka separātistu darbības Ukrainas teritorijā ir kvalificējamas kā teroristiskas, un Latvijas iedzīvotāji, kuri veic minētās darbības Ukrainā, ir saucami pie kriminālatbildības par terorismu”, uzsver tieslietu ministrs, „vienlaikus nepieciešams vērst uzmanību uz to, ka pašos smagākajos nodarījumos personas, kuras piedalās teroristiskā darbībā Ukrainā, var tikt sauktas pie kriminālatbildības arī par kara noziegumiem.”
Tas attiecas arī uz bruņotiem konfliktiem, kuri norisinās kādas valsts teritorijā ieilgušā bruņotā konfliktā starp likumīgo valdību un organizētām bruņotām grupām vai arī šādu grupu starpā. Par kara noziegumiem KL paredzēts sods - mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku līdz divdesmit gadiem.
Turklāt KL paredz, ka personai, kas izdarījusi noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai piedalījusies genocīdā, kriminālatbildības noilgums neiestājas.
Tāpat personas ir iespējams saukt pie kriminālatbildības par faktiskajām darbībām, ko tās ir izdarījušas Ukrainas teritorijā, piemēram, slepkavību, tīšiem smagiem miesas bojājumiem, ķīlnieku sagrābšana u.c. Lai šīs personas varētu tikt sauktas pie kriminālatbildības, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzsver operatīvas sadarbības nepieciešamību: „ Ir nepieciešams ņemt vērā to, ka efektīva iespēja saukt Latvijas iedzīvotājus pie kriminālatbildības būs atkarīga arī no tā, vai Ukraina sniegs tiesisko palīdzību Latvijai šo noziegumu izmeklēšanā”.
Līgums starp Latvijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās ir stājies spēkā 1996.gada 11.augustā. Tāpat Ukraina ir pievienojusies 1959.gada Eiropas padomes Konvencijai par savstarpējo palīdzību krimināllietās, līdz ar to Latvijai nav šķēršļu tiesiskajai sadarbībai ar Ukrainu.
Savukārt, ja Latvijas iedzīvotāji izplata dažāda veida aicinājumus pievienoties kaujiniekiem Ukrainā, tad šādus aicinājumus var uzskatīt par aicinājumu uz terorismu un atbildība par šādām darbībām ir noteikta KL par publisku aicinājumu uz terorismu.
Tāpat KL ir paredzēta atbildība par personas vervēšanu vai apmācīšanu terora aktu veikšanai. Sods par šādām darbībām ir brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem.
Arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums skaidri definē terorisma finansēšanu. Terorisma finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot, lai veiktu teroristiskas vai jebkādas pret drošību vērstas nelikumīgas darbības.
Jau šobrīd personas par šādām darbībām var saukt pie kriminālatbildības par terorisma finansēšanu.
„Attiecībā uz Lindermana izteikumiem, kuros viņš publiski ir paudis atbalstu kaujinieku aktivitātēm Ukrainas teritorijā, tos varētu kvalificēt atbilstoši KL noteiktajam, proti, par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu”, skaidro tieslietu ministrs.
Līga Ādamsone
Tieslietu ministra padomniece
