Apmaksāta informācija
Atcerēsimies, kā bija agrāk - ja gribēji kaut ko nopirkt, bija jāģērbjas, jāiet uz veikalu, jāstāv rindā un jāmaksā ar skaidru naudu. Šis process deva laiku apdomāt: "Vai man to tiešām vajag?". Šodien situācija ir pavisam citāda. Mēs varam pasūtīt vakariņas, jaunu mēteli vai apmaksāt rēķinus, pat nepieceļoties no dīvāna.
Internets ir pārvērtis tērēšanu par nemanāmu fona darbību. Šī ērtība ir padarījusi mūsu dzīvi vieglāku, bet arī daudz dārgāku. Nauda aizplūst klusi un ātri, bieži vien balstoties mirkļa iegribās. Tiešsaistes pasaule piedāvā neierobežotu izvēli. Cilvēki meklē visu, sākot no jaunākajiem gadžetiem līdz specifiskām izklaides formām, piemēram, pētot, kuri ir populārākie ārzemju tiešsaistes kazino vai labākie straumēšanas servisi. Viss ir tikai viena klikšķa attālumā, un tas ir apzināti veidots tā, lai mēs tērētu vairāk.
Šis raksts nav par to, kā pilnībā atteikties no iepirkšanās internetā. Tas būtu nereāli. Tā vietā paskatīsimies, kāpēc mēs tērējam tieši šādā veidā un kā šī jaunā realitāte ietekmē mūsu maciņus.
Ērtības faktors: Kāpēc tas ir tik vilinoši?
Galvenais iemesls, kāpēc mēs tik daudz tērējam tiešsaistē, ir "berzes" trūkums. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ir likvidēti visi šķēršļi, kas agrāk lika mums apstāties un padomāt. Mūsu kredītkaršu dati ir saglabāti. Mūsu piegādes adreses ir saglabātas. Veikali piedāvā "pirkt ar vienu klikšķi".
Īpaši spēcīgs rīks ir abonēšanas maksas. Mēs pierakstāmies uz pakalpojumu - mūzikas, filmu, ziņu portālu - un aizmirstam. Katru mēnesi neliela summa automātiski pazūd no mūsu konta. Katrs atsevišķi tas nav daudz, bet kopā tas veido ievērojamu ciparu.
Atšķirībā no skaidras naudas, digitālā nauda nešķiet "īsta". Kad mēs maksājam ar karti vai telefonu, mēs fiziski neredzam, kā nauda mūs atstāj. Tas ir tikai skaitlis ekrānā. Šī psiholoģiskā distance padara tērēšanu daudz vieglāku un bieži vien bezrūpīgāku.
Mārketings, kas mūs pazīst labāk par mums pašiem
Otrs lielais dzinējspēks ir mērķētā reklāma. Algoritmi sociālajos tīklos un meklētājos zina par mums vairāk, nekā mēs paši apzināmies. Viņi zina, ko mēs esam skatījušies, ko ir pirkuši mūsu draugi, par ko mēs esam runājuši.
Tāpēc reklāmas, ko redzam, ir tik trāpīgas. Tās nav tikai parastās reklāmas. Tās ir personalizēti piedāvājumi, kas pielāgoti mūsu vājībām. Ja esat meklējis jaunus apavus, nākamajā nedēļā jūs redzēsiet apavus visur.
Sociālie tīkli arī rada spiedienu. Mēs redzam, kā citi ceļo, pērk jaunas lietas, iet uz restorāniem. Tas rada "FOMO" - bailes kaut ko palaist garām. Mēs sākam justies, ka arī mums vajag to, kas ir citiem. Un internets piedāvā iespēju to iegūt uzreiz.
Impulsa pirkumu psiholoģija
Cik bieži mēs nopērkam kaut ko nevis tāpēc, ka mums to vajag, bet tāpēc, ka mums ir garlaicīgi, bēdīgi vai mums ir stress? Iepirkšanās internetā ir kļuvusi par ātru veidu, kā uzlabot garastāvokli.
Pats process - meklēšana, atrašana, pasūtīšana - sniedz nelielu dopamīna (laimes hormona) devu. Un tad vēl ir gaidīšanas prieks, kad atnāks sūtījums. Tas ir kā saņemt dāvanu pašam no sevis. Problēma ir tā, ka šis pacilājums ir īss. Kad tas beidzas, mēs meklējam nākamo "devu".
Šo impulsivitāti veicina arī "pērc tagad, maksā vēlāk" pakalpojumi. Tie ļauj mums iegūt preci uzreiz, bet par to maksāt vēlāk, sadalot maksājumu daļās. Tas rada ilūziju, ka pirkums ir lētāks, nekā tas patiesībā ir, un mudina mūs tērēt naudu, kuras mums šobrīd nav.
Kad ērtība kļūst par problēmu
Neviens nepamana vienu kafijas tasi vai vienu mazu ikmēneša abonementu. Problēma sākas tad, kad šie mazie, šķietami nenozīmīgie tēriņi sakrājas. Tā ir "nāve no tūkstoš maziem griezieniem". Mēneša beigās, apskatoties bankas konta izrakstu, daudzi piedzīvo šoku. Kur palika nauda?
Nauda aizplūda pa maziem caurumiņiem - ēdiena piegādes, taksometri, dažādi tiešsaistes pakalpojumi, impulsīvi pirkumi "jo bija atlaide". Šī nekontrolētā tērēšana var novest pie parādiem vai pie tā, ka nepaliek naudas patiešām svarīgām lietām - iekrājumiem, lielākiem pirkumiem vai "nebaltai dienai".
Kā atgūt kontroli, paliekot reālistam?
Mērķis nav atgriezties akmens laikmetā un atteikties no interneta ērtībām. Mērķis ir kļūt par apzinātu patērētāju. Pirmais solis ir vienkārši pamanīt. Sāciet sekot līdzi saviem mazajiem tēriņiem. Tas vien jau maina uzvedību.
Labs paņēmiens ir ieviest "pauzes likumu". Ja vēlaties nopirkt kaut ko, kas nav pirmās nepieciešamības prece, ielieciet to grozā un pagaidiet 24 stundas. Ļoti bieži nākamajā dienā vēlme būs pazudusi. Tas palīdz atšķirt reālu vajadzību no mirkļa impulsa.
Ir vērts arī regulāri pārskatīt savus abonementus. Vai jūs tiešām izmantojat visus tos pakalpojumus, par kuriem katru mēnesi maksājat? Varbūt no kāda var atteikties.
Nobeigumā jāsaka, ka internets ir tikai rīks. Veikali un lietotnes ir apzināti veidotas tā, lai liktu mums tērēt pēc iespējas vieglāk un ātrāk. Mūsu kā patērētāju uzdevums ir to apzināties un neļaut ērtībai kontrolēt mūsu maciņu. Apzināts lēmums ir atslēga, lai nauda kalpotu mums, nevis mēs kalpotu saviem impulsiem.
Komentāri