Pēdējās dienās skaļas diskusijas izraisījis 7. oktobrī Rīgas domes pieņemtie grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos, kas paredz ieviest diferencētu maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā Rīgas un „nerīgas” iedzīvotājiem.
Kāds noteikti teiks, ka viņu neskar Rīgas pašvaldības lēmumi, taču, izrādās, daudzus Latgales iedzīvotājus šis lēmums skars vistiešākajā nozīmē, jo galvaspilsētā aizrit viņu darba ikdiena. Liela daļa citu reģionu iedzīvotāju brauc strādāt uz Rīgu, jo savā dzīvesvietā nevar atrast darbu.
Ar šādu soli Rīgas domes vadība cer pamudināt Rīgā dzīvojošos un strādājošos cilvēkus deklarēties Rīgā, lai tādējādi šo cilvēku maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis nonāktu galvaspilsētas kasē. Citu pašvaldību vadītāji par šādu lēmumu nav sajūsmā. Zaudējot cilvēkus, kuri strādā Rīgā, samazināsies šo pašvaldību ieņēmumi, jo nodokļi paliks galvaspilsētas maciņā.
Līvānu novada domes vadītājs Andris Vaivods negatīvi vērtē Rīgas domes lēmumu un nosauc to par anarhijas paraugu, jo tagad katra pašvaldība var pieņemt tai izdevīgus lēmumus, diskriminējot citu pašvaldību cilvēkus. Viņaprāt, tas ir sliktas valsts pārvaldības piemērs, neesot arī skaidra Saeimas nostāja pret šādiem lēmumiem. Viņaprāt, nevis pašvaldībām, bet Ministru kabinetam būtu jāregulē dažādi jautājumi, tostarp saistīti ar dzīvesvietas deklarēšanu, ienākuma nodokļiem u.c. A. Vaivods ar skepsi piebilst, ka tagad katram novadam būtu jāievieš saviem iedzīvotājiem identifikācijas kartes, bet Līvānos varētu papildus iekasēt nodevas par cauri braucošo transportu, piemēram, bīstamajām vilciena kravām.
Visu rakstu lasiet 15.oktobra numurā.
