„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 7. decembris
Sestdiena
Anta, Antonija, Dzirkstīte
-1.3 °C
apmācies

Latvijas naudas autora pēdas Grīvā

Tautumeitas tēls uz Latvijas Pirmās republikas sudraba piecu latu monētas ir kļuvis par brīvības un cerību simbolu. Profila prototips ir Zelma Brauere, kura tolaik strādāja Latvijas Vērtspapīru spiestuvē Rīgā par korektori, un nevarēja ciest, ka monētu sauc par Mildu.

Taču iesauka „Milda”, ko monēta guva tautā, iesakņojās un vienmēr ar to asociējās. Meitene tautastērpā atgriezās reizē ar latiem, Latvijai atgūstot neatkarību, un šoreiz rotāja 500 latu banknoti.

Arī 1 un 2 eiro monētas rotā Zelmas Braueres lepnais profils. Tādējādi mākslinieka Riharda Zariņa radītais tēls ir kļuvis par Latvijas naudas sistēmas neatņemamu sastāvdaļu.

Rihards Kārlis Valdemārs Zariņš, viens no populārākajiem grafikas meistariem, piedzima 1869. gada 27. jūnijā Valmieras apriņķa Viļķēnu pagasta Ķieģeļu muižā, muižas pārvaldnieka Zariņa ģimenē. Turpmākos bērnības gadus viņš pavadīja Līgatnē, kur tēvs kļuva par vadošu darbinieku papīra fabrikā, un Latgalē, kad ģimene astoņdesmitajos gados pārcēlās uz turieni un tēvs strādāja par Vilmaņu muižas pārvaldnieku. Savukārt Rihards ieguva izglītību mācību iestādē „Zemgales bruņniecības skola Zemgale--Grīva”, tagadējā Daugavpils J. Raiņa 6. vidusskolā.

To, ka R. Zariņš ir Grīvas skolas absolvents, noskaidrojusi latviešu valodas skolotāja Iveta Vasitova: „Pētot latviešu mākslinieku biogrāfijas, kādā grāmatā izlasīju, ka R. Zariņš ir mācījies mūsu skolā. Sāku meklēt dokumentus, kuri apstiprinātu šo faktu. Ziņas ka R. Zariņš mācījies Grīvas skolā, ir sastopamas vairākos avotos, bet gribēju pārliecināties pilnībā. Aizbraucu uz arhīvu Rīgā un tur atradu, ka, kā tagad teiktu, kadru anketu, kurā ailē par izglītību mākslinieks pašrocīgi ierakstījis „Zemgales bruņniecības skola Zemgale—Grīva”. Skolu viņš pabeidzis 1886. gadā."

Visu rakstu lasiet 17.janvāra numurā.