2014.gadā Latvijā par gada dzīvnieku ir nominēts pelēkais vilks (Canis lupus) – valstī visizplatītākais lielais plēsējs. Tā kā tas tiek aizsargāts, dzīvnieku populācijas kontroles nolūkos vilku medīšana ir limitēta. Dienvidlatgales virsmežniecības inženieris medību jautājumos Viesturs Arbidāns pastāstīja, kur mūsu reģionā mīt vilki un kā to populācijas pieaugums var ietekmēt lauksaimniecību.
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, šogad vilku medīšanas limits visā Latvijā ir palielināts līdz 300 īpatņiem. Līdz 29. janvārim tikuši nomedīti 223 vilki, t. sk. Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā (Riebiņu, Dagdas, Līvānu un Daugavpils novads) – tikai 12. „Mežos gandrīz nav sniega, tāpēc nav iespējamas pilnvērtīgas vilku medības, jo ziemā medības notiek ar lenkšanu, kad vilkus izseko pēc pēdām. Dati par mūsu reģionu atspoguļo galvenokārt vasarā un rudenī nomedīto vilkus skaitu,” pastāstīja Viesturs Arbidāns.
Kā teica speciālists, lauksaimniecības nozarē mūsu reģionā vilki nodara kaitējumu galvenokārt aitkopībai. Bars var nokost aptuveni desmit aitas. Ir gadījumi, kad vilki uzbrukuši teļiem. Jo lielāks ir vilku bars, jo lielākus zaudējumus tas nodara. Latvijā visbiežāk ir sastopami bari, kuros ir seši dzīvnieki – daži pieaugušie un jaunie vilcēni, dažkārt var būt arī desmit īpatņi. Pelēkie plēsēji iznīcina lielu skaitu mežacūku, briežu, aļņu u. c. Tajā pašā laikā vilki būtiski samazina bebru populāciju, tas ir pozitīvs faktors, jo šie grauzēji nodara daudz posta mežsaimniecībai – apslīkst meži, bojājas koki utt.
Visu rakstu lasiet 14.februāra numurā.
