Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 1. jūnijs
Pirmdiena
Bernedīne, Biruta, Mairita
+5.4 °C
skaidrs laiks

Politiķu diskusijā iedzīvotāji netika pie vārda

8.augustā Dubnā notika Daugavpils novada 13. Grāmatu svētki, kuru laikā varēja iegādāties grāmatas, uzklausīt aktrises Akvelīnas Līvmanes padomus labākai dzīvei, tikties ar žurnāla „Mājas Viesis” pārstāvjiem un piedalīties politiskajā diskusijā „Kad ekonomiskais izrāviens sāksies novados?”. Diemžēl divi gaidītie ministri uz tikšanos neieradās, jo tika izsaukti uz valdības ārkārtas sēdi saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām pārtikas produktu importam. Ar iedzīvotājiem Dubnā tikās vides un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Romāns Naudiņš, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kā arī politiķi Jānis Jurkāns („Vienoti Latvijai”), Edgars Jaunups „Latvijas attīstībai” un Vitālijs Aizbalts („Saskaņa”), kuri no šo partiju sarakstiem Latgalē kandidē 12.Saeimas vēlēšanās.

Diskusija pārsvarā noritēja starp pašiem politiķiem. J. Jurkāns minēja savu jau iecienīto teicienu par „auksto karu”, ko pieteikusi Krievija, un izteica pārliecību, ka Latvija cietīs lielus zaudējumus, par spīti premjerministres mierinājumiem. Viņš nosauca Krievijas sankcijas par radiāciju, kas nemanot zogas klāt. Šis „aukstais karš” būšot trakāks par cūku mēri. Viņaprāt, Latviju tagad pārpludinās Polijas lētie produkti, tāpēc valdībai jādomā, kā atbalstīt vietējos dārzeņu audzētājus. Gan V. Aizbalts, gan E. Jaunups pauda bažas, ka Krievijas sankcijas spēcīgi graus Latvijas ekonomiku, tāpēc jāgriežas Briselē pēc zaudējumu kompensācijām, kā dara Somija. Savukārt R. Naudiņš uzskata, ka valstī valda pārāk daudz negatīvisma un pārspīlētas informācijas, tostarp par eksportu uz Krieviju, kas neesot pilnībā pārtraukts, vismaz Latvijas šprotu, „Preiļu siera” un Rēzeknes gaļas kombināta produkcijas eksports turpinoties.

Ministrs R. Naudiņš teica, ka valdība ir atbalstījusi Latgales programmas turpināšanu, tāpēc 52 miljoni eiro būs pieejami novadu attīstībai, turklāt mazās pašvaldības varēšot pretendēt arī uz ES struktūrfondu līdzekļiem.

Visu rakstu lasiet 12.augusta numurā.