„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. novembris
Otrdiena
Konrāds, Sebastians
+3.3 °C
apmācies

Lauksaimniekus piemeklē arvien jauni pārbaudījumi

Šis gads lauksaimniekiem ikvienā nozarē padevies smags. Latgalē vislielākais trieciens bija Āfrikas cūku mēra uzbrukums, kas iecirtis pamatīgu robu daudzās mājsaimniecībās un iznīcinājis veselu cūku fermu. Neļaujot no tā atgūties, zemniekus piemeklējušas jaunas likstas – piena krīze. Zaudējumus šogad cieš arī graudkopji, kurus jau pavasarī nepatīkami pārsteidza bojāgājušie ziemāji, ko nācies pārsēt. Vasarāju raža šogad padevusies samērā laba, taču arī tas neglābs. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Krāslavas filiāles vadītājs Ivars Geiba atzīst, ka graudu cena šogad pamatīgi nokritusies, tas saistīts ar rekordlielajām ražām Krievijā un Ukrainā, kam sekoja cenu kritums pasaules biržā. Vinnētāji šogad esot bioloģiskie zemnieki, kuru produkcija ir divreiz dārgāka un cenas nav mainījušās. Ja kāds plānojis nākamgad atteikties no bioloģiskās saimniekošanas, tagad esot aizdomājies.

Ja nebūtu jaunu saslimšanas gadījumu ar ĀCM, no 1. oktobra bija jāatceļ karantīna, kas ieviesta daudzās pašvaldībās Latgalē. Zemnieki uz to ļoti cerēja, lai beidzot varētu atsākt saražotās produkcijas realizāciju. Tomēr slimības izplatība Latvijā turpinās, un karantīnas laiks ir pagarināts līdz 2015.gada 1.anvārim.

Lielajās cūku fermās realizācija pamatīgi sarukusi. Iepriekš nedēļā vidēji tika pārdotas desmit cūkas, tagad - tikai viena vai divas, jo no mēra skartās zonas cūkgaļu izvest nedrīkst, bet vietējiem patērētājiem tik daudz nevajag. I. Geiba stāsta, ka Briselē nesen pieņemts lēmums par atļauju realizēt cūkgaļu no ĀCM skartajām teritorijām, to saskaņojot ar vetārstu. Pagaidām šis jaunais lēmums Latvijā vēl nav aprobēts, taču I. Geiba cer, ka PVD reaģēs pēc iespējas ātrāk un ieviesīs jaunos nosacījumus, lai atvieglotu dzīvi cūkaudzētājiem. Diemžēl šis ES lēmums neatrisina sivēnmāšu turētāju problēmas, jo uz sivēnu realizāciju neattiecas. Šajā jomā situācija kļuvusi kritiska, jo pieprasījums pēc sivēniem strauji krities - saimniecībās, kur cūkas izkautas, tās gadu nedrīkstēs turēt, bet daži vispār atteikušies no cūku audzēšanas. Pašlaik zemnieki spiesti paši paturēt sivēnus, taču ne visiem ir šādas iespējas, tāpēc atliek tos izkaut.

Visu rakstu lasiet 26.septembra numurā.