Kopš Monika Lipšāne maijā kļuva par Kalupes pagasta kultūras menedžeri, šķiet, kultūras dzīve pagastā ieguvusi otru elpu. Atmosfēra pagastmājā kļuvusi jūtami jautrāka, bet paši kalupieši to jau nodēvējuši par „Monikas sindromu”, jo viņa prot radīt vajadzīgo noskaņu.
Sastopu Moniku iegrimušu finanšu atskaitēs, jo tiek plānoti izdevumi visiem nākamā gada kultūras pasākumiem. Viņa atzīst, ka kultūrai līdzekļu nekad nepietiek, tāpēc jāprot iztikt ar mazumiņu un izdarīt ļoti daudz. Viņas darbagalds ir aplīmēts ar lapiņām, kas atgādina par dažādiem steidzami darāmiem darbiņiem. Plauktos sarindotas mapītes, kurās rūpīgi iegrāmatots viss ar darbu saistītais.
Strādāt Kalupē esot ļoti viegli, jo pagastā ir lieliska komanda, cits citu atbalsta un respektē. Te arī esot vienreizēja latgaliska vide. Pašai Monikai tuva ir dziedāšana, ar Ūdrīšu folkloras kopu „Rudzutaka” vairākkārt pabijusi starptautiskajā folkloras festivālā „Baltica” un joprojām dzied šajā kopā. Viņa ir nolēmusi veidot vokālo ansambli arī Kalupē un ar laiku to izveidot par kori, jo dziedātāju pagastā esot daudz, vienīgi vienota kolektīva nav. Decembrī ir plānotas pirmās tikšanās, sarunāts arī kolektīva vadītājs no Daugavpils.
Jau iepriekš Kalupē tika izveidots sieviešu klubs „Astras”, kura meitenes aktīvi dejo Eiropas dejas, taču Monika vēlas kolektīvu virzīt arī uz lielāka mēroga pasākumiem, tiek arī rakstīti projekti, lai tiktu pie jauniem tērpiem.
Tuvākajā laikā kalupieši varētu pārsteigt arī ar savām aktieru dotībām, jo Monika ir nobriedusi pagastā izveidot amatierteātri un uzņemties režisores pienākumus.
Visu rakstu lasiet 21.novembra numurā.