Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centrā viena no zālēm ir atvēlēta sniegbaltām mežģīnēm, kas mazliet atgādina neparastas sniegpārsliņas.
Dabā divu vienādu sniegpārsliņu neesot, līdzīgi arī igauņu mākslinieka, mežģīņu adītāja Riho Tomra kolekcijā. Katrs viņa darbs ir kā mazs pasaules modelis, sazarojies un sakuplojis brīnumainu ziedu un augu motīvos.
Mežģīņu darināšanu Riho apguvis no vecmāmiņas Idas, kas bijusi meistarīga rokdarbniece. Pie vecmāmiņas viņš pavadījis skolas brīvlaikus. Kad vienā vasarā visi stāsti jau bijuši izstāstīti un licies, ka nebūs darīt, Riho ieinteresējies par vecmāmiņas arodu. Un tā trīspadsmitgadīga puišeļa ziņkāre pārvērtusies aizrautīgā vaļaspriekā, kas ir viņa pavadonis arī tagad, brieduma gados.
Nozīmīga Riho Tomra dzīvē bijusi iepazīšanās ar vācu mežģīņu meistara Herberta Riharda Nīblinga (1903-1966) darbiem. Viņš ir atstājis ļoti bagātu un daudzveidīgu mežģīņu rakstu mantojumu. Iedvesmas avots viņam ir bijuši ziedi un augi, ko viņš redzējis gan savā dārzā, gan ceļojumu laikā. Tieši mākslinieka 111. dzimšanas dienā, kas bija 20.decembrī, arī tika atklāta Riho Tomras izstāde – veltījums lieliskajam vācu meistaram Rihardam Nīblingam.
Visu rakstu lasiet 30. decembra numurā.
