Kad pirms gada Ukrainas galvaspilsētā Kijevā Neatkarības laukumā risinājās asiņainie Eiromaidana notikumi, neviens nevarēja paredzēt, ka tie izvērtīsies par karu. To atzīst arī Tarasa Ševčenko Kijevas Nacionālās universitātes vēstures zinātņu kandidāte Ruslana Marceņuka un docents Andrejs Rukass, kuri janvāra nogalē piedalījās Daugavpils Universitātes ikgadējā starptautiskajā zinātniskajā konferencē. Ukrainas notikumi satraukuši visu pasauli, taču abi vēsturnieki noskaņoti uz pozitīvu iznākumu.
Eiromaidans bijis solis uz Ukrainas valsts neatkarību, kas tika gaidīts jau ilgus gadus, saka Ruslana Marceņuka. Viņa atzīst, ka pērn notikusī revolūcija visus iedvesmojusi pārmaiņām. Atnāca jauna vara, ukraiņiem radies spēks un ticība rītdienai, tāpēc ar sparu ķērušies pie jaunas Ukrainas izveides. Taču Ukrainas iekšējo konfliktu izmantojusi Krievija, kas vērsusi pret to savu agresiju. „Līdz pagājušā gada februārim mēs gulējām „letarģiskā miegā”, dzīvojām „papīra mājiņā”, viss bija labi. Taču tas viss izrādījās pilnīga butaforija, izrādījāmies neaizsargāti un pret mums tika vērsta agresija ar aneksiju. Deviņdesmito gadu sākumā kas līdzīgs notika Baltijas valstīs, cīņās par neatkarību tika lietas asinis, bet Ukrainai toreiz viss noritēja mierīgi – mēs aizmigām padomju Ukrainā, bet pamodāmies neatkarīgā valstī, tāpēc pat īsti nesapratām, cik vērtīgu dāvanu bijām saņēmuši. Šo 23 gadu laikā nekas netika darīts, valstī nebija nopietnu reformu un konkrētas iekšpolitikas, tāpēc tagad par to maksājam augstu cenu,” saka Andrejs Rukass.
Lai arī medijos izskan, ka Ukrainā risinās „brāļu karš”, vēsturnieki to pilnībā noliedz, jo Ukraina un Krievija neesot brālīgas valstis. „Tas ir padomju laiku mīts par brālīgajām tautām. Kura tauta uzbruks kaimiņu brāļu valstij, kad tai ir iekšējās problēmas? Tas, ko Krievija izdarīja Krimā, ir spilgts visu starptautisko normu pārkāpums – agresija pret suverēnu valsti, valsts teritorijas daļēja okupācija,” saka Andrejs Rukass.
Viņš izteic pieņēmumu, ka līdzīgs scenārijs var piemeklēt arī citas valstis: „Tas ir precedents, kas izjauc visu Eiropas drošības sistēmu, rupji pārkāpts Helsinku akts, uz kura turas visas Eiropas drošība. Krievija atļāvās pārkāpt to, ko neatļāvās pat PSRS. Cīņa par Ukrainu šodien ir cīņa par Eiropu rīt."
Visu rakstu lasiet 6. februāra numurā.
