Augsnes analīze, mēslošanas plāns un augu maiņa -- uz šiem trim vaļiem turas integrētā augu aizsardzība, par kuru kā obligātu likumdošanas prasību februāra nogalē seminārā Ilūkstē Latgales un Sēlijas zemniekiem atgādināja Daugavpils lauksaimnieku apvienība sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistiem.
Atbildot uz jautājumu, vai lauksaimnieks pats var ņemt augšņu paraugus, VAAD Augšņu agroķīmijas izpētes daļas pārstāve Valija Kārkliņa atgādināja, ka, savācot šos augšņu paraugus pašam, tos uz laboratoriju nedrīkst vest vai sūtīt sapelējušus, tāpēc paraugi ir jāizžāvē dabiski (bez saules un krāsns). Desmit dienās tiek izsūtīta atbilde. Ja zemnieks vēlas, laboratorijā tiek sagatavota digitālā augšņu agroķīmiskās izpētes karte, kur norādīts, vai tur ir stipri skāba vai mazāk skāba augsne, cik daudz kalcija karbonāta jālieto, lai samazinātu skābumu, turpat var redzēt fosfora nodrošinājumu augsnē. Pamatojoties uz laboratorijas datiem, zemnieks var pieteikt augsnes kaļķošanas projektu un sastādīt mēslošanas plānu.
V. Kārkliņa lauksaimniekiem ieteica ieviest lauku vēstures grāmatu, jo cilvēks nevar galvā paturēt visu informāciju gan par augšņu stāvokli, gan par to mēslošanas datumiem un ražu konkrētajā laukā un konkrētajā gadā. „Arī manā saimniecībā augšņu analīzes ir veiktas daļēji, darīsim to arī turpmāk. Pēc tam ir viegli orientēties, piemēram, kuru platību jākaļķo, kuru -- ne,” atzina Pilskalnes pagasta z/s „Dzintari” saimniece Silvija Razminoviča.
Visu rakstu lasiet 3. marta numurā.
