Etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis” 6. martā prezentēja savu jauno Dienvidlatgales garīgo dziedājumu albumu „Lobais reits”, kas tapis ar Daugavpils novada, Vaboles pagasta un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Šis ir dziedošo sievu kārtējais lielais veikums, jo pirms diviem gadiem nāca klajā ansambļa pirmais albums „Pa celeņu...”, kurā apkopota visdažādākā tautas mutvārdu daiļrade. Pasākuma laikā mūzikas izdevējs Juris Zalāns uzsvēra, ka Vabole ir viens no retajiem pagastiem Latvijā, kas ir tik pamatīgi dokumentējis savas dzimtās vietas senās tradīcijas. Savukārt, muzikologs, profesors Mārtiņš Boiko pa jokam novēlēja neizmantot šo disku kā fonogrammu, bet turpināt dziedāt pa īstam, jo tikai tad garīgajai dziesmai ir īsts spēks.
Ansambļa vadītājs, pazīstamais mūziķis Artūrs Uškāns stāsta, ka albumā iekļautās dziesmas ir atrodamas 19.un 20. gadsimta sākumā izdotajās lūgšanu grāmatās. Senatnē ļaudis īpaši nenodalīja garīgās dziesmas no folkloras. Visdažādākās dziesmas skanējušas tā saucamajā sirmajā stundā, kas ir krēslas laiks pirms uguns iedegšanas mājā. Ik rītu pamostoties dziedātas īpašās rīta dziesmas, bet pirms došanās pie miera- vakara dziesma. Īpašas dziesmas bija arī dažādiem godiem un pasākumiem, piemēram, mirušo pieminēšanai, kāzām, mēslu talkām, Lieldienu gavēnim, Adventei u.c. dzīves gadījumiem. Šīs dziesmas centušies iekļaut albumā. Protams, katrā mājā dziesmas skanējušas atšķirīgi, tāpēc nācies meklēt kompromisu un zelta vidusceļu, saka Artūrs.
Viena no skanīgākajām un runātīgākajām „Vabaļu” sievām Veneranda Putroma atceras no savas bērnības, ka vecāki allaž dienu sākuši ar dziesmu „Lobais reits”, mājās skanējušas arī citas dziesmas atkarībā no gadskārtas vai baznīcas svētkiem. Arī viņa pati, vēl maza meitene būdama, sparīgi vilkusi meldiņu līdzi, tā arī iemācījusies visas garīgās dziesmas. Viņas ģimenē vislielākie dziedātāji bijis tēvs un mammas māsa Dārta, Venerandas krustmāte, kuru tēvs noprecējis pēc mātes nāves. Mājās vienmēr dziedājuši pēc Pītera Apšinīka dziesmu grāmatas.
Visu rakstu lasiet 13. marta numurā.
