Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 20. septembris
Svētdiena
Ginters, Guntra, Marianna
+13.2 °C
skaidrs laiks

Esam gatavi sākt karu, bet - vai esam gatavi padejot?

Daugavpils teātrī gaidāma pirmizrāde jaunai dejas izrādei „Tuvība” - ķermeņa valodā izteiktas noveles. Idejas autore un horeogrāfe ir Irina Saveļjeva, kas iepriekš ar teātra baleta trupu iestudējusi lielu popularitāti guvušo dejas izrādi „Kazanova. Henrieta. Venēcija”. „Mācieties mīlēt, mīlestība ir mana reliģija,” saka horeogrāfe.

Preses konference par jauno izrādi, šķiet, bija visneparastākā, kāda piedzīvota. Baleta trupas dalībnieku aicinājums padejot un kontaktimprovizācija kopā ar megiju pārstāvjiem veiksmīgi ieskicēja izrādes ideju. Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs par to teica: „Nav viegli sākt piedalīties, ja esi atnācis tikai skatīties un klausīties. Tas, kam esi gatavs, arī raksturo mūsu dzīvesveidu. Pašlaik cilvēki ir nonākuši līdz tam, ka esam gatavi sākt karu un nogalināt, bet tas nešķiet dīvaini. Jocīgi ir tad, kad kāds mūs uzaicina dejot. Absurda un nežēlīga pasaule, kurā neticam Dievam, sev pašiem, neticam tam, ka esam dievišķas radības ar dievišķu dvēseli. Jaunās izrādes nosaukums nozīmē iespēju būt tuvam visam šai pasaulē, cits citam un paši sev.” Teātra vadītājs piebilst, ka, atšķirībā no viņa teiktā, izrāde nav tik skarba. Tā ir gaiša, pat caurspīdīga, turklāt tajā neviens nerunās, jo izrāde ir saprotama bez tekstiem.

Cilvēka ķermenis kā mākslas darbs un tā skaistums ticis apbrīnots kopš senseniem laikiem, un ķermeņa valodai tulkojums nav nepieciešams. I.Saveļjeva par jauno iestudējumu stāsta, ka tajā nevienam neko nemācīs un nenorādīs. „Ja skatītāji būs vienisprātis ar mums, būs ļoti labi. Nav svarīgi, ko kurš padomās, svarīgi ir tas, ka gūstam baudu no tā, ko darām, tādejādi mums jau ir samaksāts,” saka horeogrāfe. Izrādē tiks atstāta vieta skatītāja iztēlei – izdomāt līdz galam, par ko bijis stāsts, vai arī radīt katram pašam savu versiju. „Vienmēr katrs saredz savu stāstu, tieši tāpēc dejas izrādes ir tik saistošas,” atzīst I.Saveļjeva.

Visu rakstu lasiet 27. marta numurā.

Foto: Dž.Saulīte