„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 18. aprīlis
Ceturtdiena
Jadviga, Laura
+7.5 °C
apmācies

Naujenē Lieldienas gaida ar gavēņa mielastu

Nedēļas nogalē visā Latvijā norisinājās pasākums „Satiec savu meistaru! 2015”, kad ikviens varēja piedalīties daudzveidīgās meistardarbnīcās un apgūt vērtīgas iemaņas dažādās jomās. Naujenes kultūras centrā piektdien skanēja lustīga mūzika un smaržoja pēc garda ēdiena.

Folkloras kopas „Rūžeņa” vadītāja Inga Zeile uz pasākumu sanākušos pagasta bērnus iesaistīja rotaļās un mācīja latviešu tautas deju soļus. Turpat rosījās arī vietējās saimnieces, gatavojot dažādus gavēņa ēdienus, ar ko cienāt jauno paaudzi. Galdā tika likta tradicionālā Latgales gavēņa zupa – zacerka, vinegrets ar siļķi un plānās pankūkas, pildītas ar biezpienu un ceptām sēnēm.

Galvenā saimniece Helēna Aukstare ierādīja, kā un ko pareizi darīt, lai ēdiens izdotos gards. Saimniece stāsta, ka viņas bērnība aizritējusi Rēzeknes novadā piecu bērnu ģimenē. Kara gados valdījis trūkums, tāpēc gavēnis ģimenē bijis pastāvīgs. Atmiņā viņai palikuši vecmāmiņas krāsnī ceptie kartupeļi ar sāli un klāt piegrieztiem svaigiem sīpoliem. Bieži krāsnī tika cepti arī kāļi un bietes. Tikai uz lieliem svētkiem dabūjuši nobaudīt gaļas ēdienus, jo tad vecāki kāvuši cūku un cepa asinsdesas. Bērni Lieldienas gaidījuši ar nepacietību, jo pēc atnākšanas no baznīcas varēja saēsties visādus gardumus gandrīz visam gadam, tā kā ikdienā neko no tā neredzēja. Paši arī piedalījušies olu krāsošanā, liekot lietā dažādas zaļas lapiņas un sīpolu mizas. Svētkos olas ripināja un gāja šūpoties. Kopš bērnības Helēna Aukstare cenšas ievērot gavēni, taču pasmejas, ka pēc 60 gadiem to varot arī nedarīt, tā dievkalpojuma laikā pamācījis kāds prāvests.

Visu rakstu lasiet 2. aprīļa numurā.