8. un 9. maijā Daugavpilī notika piemiņas un svinīgie pasākumi, kas bija veltīti 70. gadadienai kopš nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara beigām. Pirms 70 gadiem Eiropā beidzās karš, kas sākās 1939. gada septembrī.
Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācijas pārstāvji, diplomāti (Baltkrievijas un Krievijas ģenerālkonsulāts Daugavpilī) kopā ar domes vadību 8.maijā Dubrovina parkā un mūžīgās uguns nolika vainagus un ar klusuma brīdi godināja kaujas laukā kritušos kareivjus. Savukārt svinības 9. maijā Daugavpilī tradicionāli sākās Slavas skvērā, no tā devās pilsētnieku gājiens, kuras galvgalī bija retro tehnika. Mašīnās brauca kara veterāni.
Protams, ir svarīgi atcerēties to, kas notika pirms 70 gadiem, lai nekas tamlīdzīgs neatkārtotos. Ne 8., ne 9. maijs – tā nav uzvaras, tā ir piemiņas diena. Nedrīkst aizmirst, ka karš ir sāpes, nāve, ciešanas un salauzti likteņi. Kara romantika masu kultūrā ir viltīga, tā izdzēš kara realitāti. Cenšoties meklēt ienaidnieku, pretnostatot „savējais—svešais”, „pareizā pasaule—sliktā pasaule”, „labie—sliktie”, politiķi padara mierīgo dzīvi trauslu.
Mēdz teikt, ka vēsture māca neatkārtot pagātnes kļūdas, bet vēsture pierāda pretējo – no pagātnes kļūdām neviens nemācās. Varbūt kaut vai šajās maija dienās reizi gadā vajadzētu padomāt par to, cik vērtīgs ir miers, un iespējām dzīvot bez kara.
