Arvi Vaļuku ikdienā var sastapt Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas ganībās, kur pirmo pavasara zāli plūc viņa pieskatītie 5 zirgi.
Arvis, būdams vetārsta asistents, uzrauga zirgu veselību, ganību kvalitāti, tāpat vada Bebrenes jātnieku klubiņu, ko pirms 20 gadiem izveidoja viņa mamma Anda Vaļuka. Arvim piemīt talants cilvēkus pieradināt zirgiem. Par to varēja pārliecināties tie, kas 9. maijā Bebrenē apmeklēja rumaku aizgādņa pasākumu „Ūsiņš jāj!” Tas notika pirmo reizi gan ar jātnieku klubiņa paraugdemonstrējumiem un „dzelzs zirgu” jeb moto stafeti, gan ar īstu zirgu pieguļas pasākumu pie dabas parka „Dvietes paliene” informācijas centra „Gulbji”. Tika pagatavots pieguļas ēdiens „pontags”.
Arvis ir novērojis, ka zirgi mīl pacietīgus un mīlošus skolotājus. Viņš zirgam tuvojas lēni, to dara vairākas reizes, līdz zirgs pierod pie cilvēka. Lai dzīvnieks klausītu, biežāk jābūt ar to kopā. Kad zirgs izdomā rīkoties pēc sava prāta, tad viņš parasti pieglauž ausis vai skatās caur pieri, paklausīgs zirgs ir mierīgs, skatās uz priekšu, skaidro Arvis. Pēc katra maza vai liela panākuma treneris zirgu atalgo ar našķi -- ripiņās sagrieztu burkānu. „Saikne rodas no divu -- cilvēka un zirga -- darbošanās. Man tā ir brīnišķīga pieredze izprast dzīvnieku, iepazīt viņa pasauli. Un tā sajūta, ka, ienākot aplokā, zirgs pienāk pie tevis, zirgs tev klausa, uzticas tev, ir forša. Sajūti gandarījumu, ka vari iemācīt.”
Visu rakstu lasiet 12. maija numurā.
