3. jūnijā notiks Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas, kurās Saeimas deputāti aizklātajā balsojumā izdarīs izvēli par kādu no četriem partiju izvirzītajiem kandidātiem.
Par visaugstāko valsts amatu sacentīsies Latvijas Reģionu apvienības (LRA) izvirzītais 12. Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars, partijas „Saskaņa” izvirzītais 12. Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs, Nacionālās apvienības (NA) izvirzītais Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis, jurists un politologs Egils Levits Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītais aizsardzības ministrs, Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis.
Līdz šim izskanējušas šaubas, ka Valsts prezidentu varētu ievēlēt pirmajā vēlēšanu kārtā, ja valdību veidojošā koalīcija nespēj vienoties par vienu kandidātu. Tāpat tiek lēsts, ka šīs Valsts prezidenta vēlēšanas būs grūti prognozēt. Saeimas sēde, kurā vēlēs Valsts prezidentu, notiks 3.jūnijā.
Ja šajā dienā nevienam no četriem kandidātiem neizdosies iegūt 51 deputāta atbalstu, partijām būs jāmeklē jauni kandidāti.
Daugavpils novada, Vaboles pagasta pārvaldniece Aina Pabērza ir pārliecināta, ka pirmajā kārtā neviens no četriem kandidātiem neizies cauri. „Lai kā arī Saeima mūs cenšas pārliecināt par Valsts prezidenta vēlēšanu caurspīdīgumu, es tam neticu. Ja es varētu izvēlēties, tad no esošajiem četriem kandidātiem dotu priekšroku Egilam Levitam, jo, manuprāt, viņš vispārliecinošāk varētu reprezentēt valsti un iedvesmot tautas pašapziņas celšanos. Nezinu, varbūt arī pārējiem trim kandidātiem pēkšņi atklātos kāds talants, bet mani tas nepārliecina,” saka Aina Pabērza. Viņa arī pagaidām neredz jēgu tautas vēlētam prezidentam, kamēr nav paplašinātas Valsts prezidenta pilnvaras, tāpēc pagaidām esot vien jāuzticas Saeimas izvēlei.
Visu rakstu lasiet 29. maija numurā.
