Vecās tēva mājas Naujenes pagasta Viļušos ir vieta, kur māksliniece Ģertrūde Zeile atgriežas ik gadu līdz ar ābeļu ziediem, lai rastu mieru no Rīgas kņadas un aprūpētu savu dārzu. Nokļūt tajā var caur šķūnīti, kurā glabājas no tēva mantotie darbarīki un citas saimniecības lietas. Taustoties cauri tumšai, šaurai ejai, gluži kā Alise brīnumzemē pēkšņi nokļūsti citā pasaulē, kur vasara saplaukusi košās krāsās, bet klusumu piepilda bišu sanoņa.
Dārzs mākslinieci dziedē, palīdz atbrīvoties no negatīvām domām un smaguma, kas šogad esot īpaši izjūtams. Zem ābelēm stropos apmetušās sešas bišu saimes, katra ar savu raksturu. Tās aprūpēt Ģertrūdei iemācījis viņas tēvs Antonijs Zeile, kurš savulaik pārcelies uz dzīvi Viļušos no sava dzimtā Izvaltas pagasta, līdzi atvedot arī bites. Visu dzīvi viņa nākusi talkā dravā un tagad šo dārzu bez bitēm vairs nespējot iedomāties. „Uz bitēm var skatīties stundām ilgi, tas aizrauj un nomierina. Kāds skatās datora monitorā, es uz bitēm,” saka māksliniece. Darba gan esot ļoti daudz, pietiek visai vasarai.
Šķiet, šajās mājās laiks nedaudz apstājies, it kā tās vecie saimnieki Antonijs un Anele tikai uz brīdi izgājuši no istabas. Ģertrūdes tēvs bijis visā apkaimē pazīstams namdaris, kura paštaisītās mēbeles kalpo līdz šai dienai. Virtuvē apaļš galdiņš ar vienkāršu inkrustāciju, plauktā savirknēti dažādi tēva kokgrebumi – karotes, lauvas figūra, drēbju skapja dekors, svečturi un krucifiksi. Tos Ģertrūde iemūžinājusi vienā no savām gleznām „Pie tēva galda”. Savukārt, māti visi pazinuši kā ļoti labu godu saimnieci, kas cepa gardas kāzu tortes.
Visu rakstu lasiet 26. jūnija numurā.
