11. jūlijā Daugavpils cietoksnī skanēja lielgabalu dimdoņa, pēc šauteņu vai lielgabalu šāvieniem gaisā pacēlās dūmu mākonīši. Šo ainu vēroja tūkstošiem daugavpiliešu un ciemiņu, kuri apmeklēja pirmo Kara vēstures rekonstrukcijas klubu festivālu.
Šoreiz, tāpat kā pirms 203 gadiem, Krievijas cara armija, ko atveidoja Rīgas kara vēstures rekonstrukcijas klubs „Baltic” un Maskavas klubs „Otečestvo” (Krievija) aizsargāja Daugavpils cietoksni, rotātu ar rīta pusē mastā uzvilkto vēsturisko Dinaburgas cietokšņa karogu. Viņiem bija jācīnās pret Franču Lielo jeb Napoleona armiju, kuras kareivju lomā iejutās Ukmerģes (Lietuva) vēstures klubs, kas cietoksnim pietuvojās no Nikolaja vārtiem. Kad sīvā cīņa krievu karavīri nosargāja 1. krasta luneti, pretinieks izvēlējās apkārtceļu un sarīkoja asiņainu uzbrukumu jau uz 7. vaļņa. Krieviem atkal bija jāatkāpjas līdz tiltam, kur abi karaspēki devās tuvcīņā, un šoreiz Krievijas cara armija bija stiprāka.
Pēc pusstundu garās kara ainas „Uzbrukums cietokšņa vārtiem” skatītāji, lai arī ar „urā” uzgavilējuši visiem Daugavpils cietokšņa garnizona veiksmīgi atraidītajiem uzbrukumiem, teica, ka karš tomēr ir asiņains notikums un to negribētos piedzīvot pašiem.
Visu rakstu lasiet 14. jūlija numurā.
