„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 20. aprīlis
Sestdiena
Mirta, Ziedīte
-1.2 °C
daļēji mākoņains

Svētā Gregora klasē skan Ievas Lazdānes vadīto koru balsis

Aglonas bazilikas klostera telpās jau ilgus gadus atrodas Ievas Lazdānes izveidotā Kora skola, vienīgā šāda veida skola Latvijā. Pēc rekonstrukcijas skolas telpas ir kļuvušas gaišas un mājīgas, pie katra mācību kabineta durvīm ir plāksnīte ar kāda svētā vārdu. Kora klase, kurā strādā Ieva, nosaukta par godu Svētajam Gregoram - mūziķu, dziedātāju, studentu un skolotāju svētajam aizbildnim.

Ieva teic, ka klostera telpās esot īpaša aura un pārāk laba akustika. Atkarībā no tā, kur stāv diriģents, vienā telpā kora skanējums var būt atšķirīgs.

Ikdienā te mācību stundu laikā skan latgaliešu valoda, jo kora skolas uzdevums esot arī saglabāt un pilnveidot katoļu baznīcas latgaliskās dziedāšanas tradīcijas. Tādejādi vairums bērnu apgūst valodu, ko viņu ģimenē nelieto.  

Lai arī vasarā te bērnu čalas pieklusušas, skolotājai darba pietiek, jo  jāgatavojas jaunajam mācību cēlienam un arī Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas svētkiem, kuros Ieva ir galvenā mūzikas pārzine.  

Kopā ar bērniem nes Aglonas vārdu pasaulē

„Skolotāja Ieva” – tā viņu sirsnīgi visi sauc Aglonā. Skolotāja Ieva priecājas par katru savu audzēkni un viņu veiksmēm, pārdzīvo par ikvienu neveiksmi un iedvesmo jauniem panākumiem. „Priecājos, ka varu mācīt tieši lauku bērnus, jo pati nāku no laukiem. Man patīk vērot, kā viņi mainās un attīstās. Liels pluss ir braucieni uz koncertiem Latvijā un ārpus valsts, jo daudziem bērniem tā ir vienīgā iespēja redzēt pasauli, turklāt tas ir stimuls censties mācībās, jo brauc tikai labākie,” saka skolas direktore. Kopš 1992. gada, kad Ieva nodibināja Kora skolu, Aglonas vārds arvien biežāk izskan visās pasaules malās. Jau 16 gadus Aglonas Kora skola ir Vispasaules bērnu un jauniešu koru federācijas Pueri Cantores biedrs un regulāri piedalās šīs organizācijas kongresos - festivālos. Ievas vadītais skolas koris ir vairāku starptautisko koru konkursu laureāts, ieguvis Zelta diplomu IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētku koru skates finālā A grupā, koncertējis Ungārijā, Slovēnijā, Krievijā, Polijā, Itālijā, Lietuvā, Horvātijā. Ieva Lazdāne uzsver, ka skolas audzēkņu panākumi ir visa kolektīva kopīgs nopelns. Viņai prieks, ka daudzi absolventi turpina mūziķu gaitas, bet Inga Agloniete un Juta Kondavniece ir atgriezušās strādāt skolā. Pirms diviem gadiem Ieva nolēmusi samazināt darba apjomu, tāpēc šogad skolas kori nodevusi Jutai, kuras vadībā tas Latvijas mūzikas skolu koru konkursā „Lai skan” ieguva zelta diplomu.

„Savulaik man mamma teica, ka es pati sev meklējot darbu un ka es nevarot nedarīt to, ko protu,” saka Ieva. Ideja radīt šādu Latvijā unikālu skolu radusies pati par sevi, kad Ieva Lazdāne pārcēlusies uz dzīvi Aglonā un sāka spēlēt ērģeles dievkalpojumos bazilikā. Viņa bijusi pārsteigta, ka dievnamam nav sava kora, svētdienas dievkalpojumos dziedājušas vien dažas sievas. Ieva nolēmusi sākt tieši ar bērniem, bet vienīgā iespēja panākt rezultātu bija veidot Kora skolu, līdzīgi kā ir citās svētvietās Eiropā. 1992. gada septembrī bazilikas virtuvītē notika pirmais uzņemšanas eksāmens, mācības uzsāka 12 audzēkņi, bet tagad Kora skolā mācās 55 bērni. Sākumā bijusi jūtama vecāku piesardzība, skolu uztvēruši kā pulciņu, bet tagad attieksme ir mainījusies.

„Šeit bērni apgūst vienu profesionālās ievirzes mūzikas programmu „Vokālā mūzika- kora klase”. Visi bērni mācās obligātos priekšmetus, bet čaklākajiem ir iespēja mācīties spēlēt arī ērģeles un etnogrāfisko kokli,” stāsta Ieva. Sākumā viņa ērģeļu spēli mācīja pati, tagad to dara jaunā skolotāja, ērģeļspēles maģistre Jacinta Ciganoviča.

Ieva Lazdāne atklāj, ka viņas sapnis ir izveidot Kora skolu kā pamatskolu ar visiem mācību priekšmetiem, jo tā bērniem būtu vieglāk, arī līmenis būtu vēl augstāks.   „Aglona ir īpaša vieta, tāpēc mums jācenšas dziedāt pēc iespējas labāk,” saka Ieva Lazdāne.

Ģimenē vienmēr skanēja mūzika

Par sava dzīves ceļa izvēli Ieva ir pateicīga vecākiem Jānim un Teklai Lazdāniem, kuri paši mācījās mūziku un mācīja arī saviem trim bērniem. „Tagad saprotu, ka man bija īpaši vecāki. Bija pēckara gadi. Ejot garām vidusskolai, mamma allaž klausījās pa atvērtajiem logiem plūstošās klavieru skaņas. Tēvs pārdeva kumeļu un nopirka klavieres, bet, lai tās atvestu no Rīgas, pārdeva pēdējo labības maisu un līdz jaunajai ražai ģimene dzīvoja bez maizes. Sākumā mamma mācījās spēlēt klavieres pie skolotāja Jāņa Znotiņa, tad pati mācīja tētim. Pēc tam tētis nopirka akordeonu, ko abi ar mammu spēlēja, vēlāk nopirka arī ģitāru mammai. Protams, arī mums vecāki gribēja mācīt mūziku, tāpēc sūtīja uz noklausīšanos Daugavpils mūzikas skolā. Izrādījās, ka mums visiem trim ir absolūtā dzirde. Vēl skolas gados ar brāļiem Vārkavā spēlējām balles un kāzas, pati iemācījos spēlēt akordeonu,” stāsta Ieva. Klausot vecāku gribai, pēc pamatskolas viņa iestājās Daugavpils mūzikas vidusskolā, vēlāk jau šķitis loģiski stāties konservatorijā. Ieva atzīst, ka sākumā īsti neesot sapratusi, kas tā diriģēšana tāda ir, mūzikas vidusskolā apzinīgi izpildījusi skolotājas Terēzijas Brokas mācīto, saņēmusi labas atzīmes.

„Biju tāda pusaizmigusi. Praktiskajā diriģēšanā nevis es vadīju kori, bet koris vadīja mani. Konservatorijas trešajā kursā man radās iespēja diriģēt Pļaviņu kultūras nama jaukto kori. Pirmajā mēģinājumā centos radīt iespaidu, ka esmu tik gudra! Paldies korim, ka mani neizsvilpa,” smejas Ieva. Ko nozīmē diriģēt kori, viņa sapratusi vēlāk, kad konservatorijā kārtoja eksāmenu. Tā laikā bija jādiriģē Bēthovena mesas otrā daļa. Sākumā koris negribējis klausīt diriģenti tempa, rakstura un frāzējuma ziņā, taču Ievai ātri vien izdevies dabūt kori „ķepā” un likt dziedāt, kā vajag.

Paralēli kordiriģēšanai Ieva Lazdāne konservatorijā pie profesora Nikolaja Vanadziņa apguva ērģeļu spēli, jo ērģeļu mūzika viņu piesaistījusi kopš bērnu dienām, ejot ar vecākiem uz baznīcu. „Vārkavas baznīcā ērģelnieks A. Broks pēc Sv. Sakramenta godināšanas allaž spēlēja ļoti iespaidīgu un varenu pēcspēli, tāpēc es vienmēr gaidīju dievkalpojuma beigas. Bērnībā šķita, ka ērģelnieki ir īpaši cilvēki, jo viņi var muzicēt baznīcā,” saka Ieva, kura jau ilgus gadus pati ir ērģelniece bazilikā, savukārt viņas jaunākais brālis Bonifācijs ir Vārkavas baznīcas ērģelnieks. Ar lielu mīļumu viņa runā par senajām Aglonas bazilikas ērģelēm. Lai gan tās būtu laiks nomainīt pret varenāku instrumentu, Ievu joprojām saviļņo to skanējums. Dažkārt, kad bazilikā neviena nav, Ieva Lazdāne ļaujas iegrimt ērģeļu skaņās. Tādos brīžos notis nav vajadzīgas, jo mūzika nāk pati.

Uzziņai

* Ieva Lazdāne dzimusi 1948. gadā Preiļu rajona Rožkalnu pagasta Dubencas sādžā

* Mācījusies Vārkavas vidusskolā un Daugavpils mūzikas vidusskolā. Studējusi Latvijas Valsts konservatorijā

* Strādājusi Daugavpils mūzikas vidusskolā un Pļaviņu mūzikas skolā, vadījusi Pļaviņu KN un katoļu draudzes kori, pašlaik ir Aglonas bazilikas ērģelniece un draudzes kora vadītāja

* 1992. gadā nodibinājusi Aglonas bazilikas Kora skolu, vadījusi skolas kori un kori „Magniticat”, pašlaik vada kori „Assumpta”

* Popularizējusi Aglonas novada un Latvijas vārdu pasaulē, ar Aglonas bazilikas koriem “Magnificat”, „Assumpta” un Aglonas bazilikas Kora skolas koriem piedaloties festivālos un koncertos Polijā, Austrijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā un Portugālē

* Saņēmusi IV šķiras Atzinības krustu un Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi, Aglonas novada apbalvojumu nominācijā „Kultūra”, bet pērn saņemts goda tituls „Latvijas Lepnums” nominācijā „Skolotāja"