CSP uzsāk aptauju “Dzīves kvalitāte pilsētās”, kuras mērķis ir iegūt iedzīvotāju vērtējumu par dzīves kvalitāti Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī.
Aptaujā atlasītas 6 230 no 146 447 adresēm republikas nozīmes pilsētās, izņemot Rīgu. Aptaujā aicināti piedalīties tikai tie iedzīvotāji, kuri ir saņēmuši CSP oficiālo vēstuli. Iedzīvotājiem jautās par apmierinātību ar sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, nodarbinātību, ikdienas pārvietošanās paradumiem, un dzīves apstākļiem pilsētā kopumā. Aptaujas ilgums nepārsniegs 15 minūtes.
Līdz 30. decembrim respondenti aicināti aizpildīt aptaujas anketu elektroniski CSP vietnē https://e.csb.gov.lv. Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski, no 2017. gada 10. janvāra līdz 28. februārim CSP intervētāji aptaujās respondentus telefonintervijā vai klātienē. Aptaujas laikā darbosies bezmaksas konsultatīvais tālrunis 80000098 (darbdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00) un e-pasts aptauja@csb.gov.lv. CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā. Statistikas likums aizliedz nodot respondentu sniegto individuālo informāciju citām iestādēm vai organizācijām.
Pamācība aptaujas aizpildīšanai pieejama CSP vietnē http://ej.uz/csp_aptauja
Aptaujas rezultāti tiks publicēti CSP mājas lapā, un pilsētu attīstības plānošanas speciālisti tos varēs izmantot problēmu identificēšanā un pašvaldības sniegto pakalpojumu pilnveidošanā. Aptauja ir veidota, lai novērtējumu varētu iegūt arī par pilsētu daļām.
Līdzīga aptauja veikta 2015. gadā Rīgā un citās lielākajās Eiropas Savienības pilsētās. Aptaujas rezultāti rādīja, ka 2015. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, Rīgā būtiski pieauga iedzīvotāju apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju (kāpums par 19 procentpunktiem), darbu (par 17 procentpunktiem) un drošību pilsētā (par 15 procentpunktiem). Tajā pašā laikā no visiem Rīgas iedzīvotājiem 38 % norādīja, ka neuzticas savā apkaimē dzīvojošajiem līdzcilvēkiem.
Negatīvas izmaiņas bija vērojamas Rīgas iedzīvotāju vērtējumā par sabiedrisko transportu, kas bija par 14 procentpunktiem zemāks nekā 2012. gadā. Rīga saņēma vienu no zemākajiem iedzīvotāju vērtējumu starp Eiropas Savienības pilsētām par rīcību klimatu pārmaiņu ierobežošana (enerģijas efektivitāte, videi draudzīgs transports) – 58 % iedzīvotāju uzskata, ka Rīgā netiek pietiekami risinātas šīs problēmas. Vēl lielāka iedzīvotāju neapmierinātība bija Madridē (63 %), Palermo (61 %), Atēnās (60 %).
Iegūtie dati tika izmantoti Eiropas Komisijas ziņojumā par nodarbinātību un sociālo attīstību Eiropā, Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomiskās komisijas aktīvās novecošanās indeksa aprēķiniem u.c. pētījumos par pilsētu attīstību. Eirobarometra pētījuma “Quality of Life in European Cities 2015” rezultāti pieejami Eiropas Komisijas vietnē http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/studies/pdf/urban/survey2015_en.pdf
