Automašīnu salonos bieži var redzēt pie vējstikla piestiprinātu iekārtu – videoreģistratoru. Iemesls, kas autovadītāju pamudinājis to iegādāties, visbiežāk ir pašu drošība, taču mēdz būt arī citi apsvērumi. Internetā ir populāri video ar ceļu satiksmes negadījumiem, tos izvieto gan paši cietušie autovadītāji, gan nejauši garāmbraucēji, kuru videoreģistrators piefiksējis avāriju. Taču, pirms šādu video publiskot, jāatceras, ka to saturu aizsargā personu datu aizsardzības likums.
Iegādājoties un uzstādot savā automašīnā videoreģistratoru, būtu lietderīgi zināt dažas likumu normas. Ja privātā automašīnā ir ievietots videoreģistrators, ar kuru veic personu vizuālo ierakstu publiskā telpā, piemēram, uz ceļa, un kurā var identificēt fiziskas personas, tad ierīces īpašniekam (pārzinim) ir jāveic personas datu apstrādes reģistrācija, skaidro Datu valsts inspekcijā (DVI). Saskaņā ar Fizisko personas datu aizsardzības likumu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificējamu fizisko personu, un šādus datus, tostarp vizuālu informāciju, aizsargā likums.
Galvenokārt videoreģistratori automašīnā tiek uzstādīti, lai atvieglotu pierādījumu iesniegšanu ceļu satiksmes negadījumos. Ja gadījies ķibelē iekļūt pašam vai nofilmēt svešu avāriju, videoreģistratoru ierakstītais materiāls aizvien biežāk kļūst par izšķirošo pierādījumu negadījumu izvērtēšanā. Tomēr to, vai ieraksts ir uzskatāms par pierādījumu vai nē, vērtē tiesa vai Valsts policijas amatpersona, kura izskata un pieņem lēmumu konkrētajā lietā.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes ceļu policijas priekšnieks Aleksandrs Linkevičs atzīst, ka videoģistratoru nofilmētais arvien biežāk noder arī policijas darbā, izvērtējot ceļu satiksmes negadījumus. Lai arī Fizisko personu datu aizsardzības likums paredz reģistrēt datu apstrādi, policijas ikdienas darbā tam neesot būtiskas nozīmes.
Visu rakstu lasiet 6. janvāra numurā.
