Pagājušā gada nogalē Daugavpils Latgales centrālā bibliotēka organizēja lasītāju tikšanos ar rakstnieci Gundegu Repši un viņas romānu „Bogene”, kas ir iznācis 12 grāmatu ciklā „Mēs. Latvija, XX gadsimts”.
G. Repše šajā grāmatā stāsta par Lotes piedzīvoto vilcienā, kas viņu, līdzīgi kā daudzus tūkstošus latviešu, 1941. gada jūnija deportācijās aizveda uz nezināmo Sibīriju. Rakstniece atklāja: „Manī bija parāda sajūta, ka jāraksta grāmata par izvešanām, kas radīja ciešanas. Man bija ļoti ideālas attiecības ar māti, tāpēc nekad nebija vajadzīgas draudzenes. Mana mamma bija izsūtīta. Kad viņa aizgāja no šīs dzīves, es aizbraucu pa mammas izsūtījuma vietām. Man bija tāda sajūta, ka mammas un mana dzīve un pārdzīvojums sapārojās.”
Rakstniece stāsta, ka grāmatas galvenās varones ir sievietes, jo toreizējo baigo gadu iznesa sievietes. Vīrieši toreiz tika nošauti vai neatgriezās no izsūtījuma. Tikmēr grāmatas nosaukums bijis no sērijas „noslēpumi”, „pekstiņi”. „Man patīk ietvert grāmatās simbolus. Vārdu „bogene” izdzirdēju savā galvā. Es nezināju, ko tas īsti nozīmē, taču tobrīd sapratu, ka tas būs grāmatas nosaukums. Vēlāk kādā bibliotēkā, palūkojoties izlokšņu vārdnīcā, ieraudzīju vārdu „bogene”. Tur bija skaidrots, ka tas ir apzīmējums mājas garam. Tāpat man patika asociācijas ar krievu valodas vārdiem „Bog”, „bogiņa”. Man pašai „bogene” apzīmē arī to cilvēka kodola stīgu, kas iet cauri vecmāmiņām un mātēm un kas ir kaut kas vairāk par pliku dzīvības instinktu. Tā ir dzīvības dziņa savienojumā ar dvēseles tīklojumu, kas, kā to uzsvēru grāmatā, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem un ne uz kādām vardarbībām, cilvēkā saglabā kaut ko sakrālu.”
Visu rakstu lasiet 6. janvāra numurā.
