„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. aprīlis
Pirmdiena
Laine, Raimonds, Vilnis
+17.0 °C
apmācies

Kur ārstēt bērnu, vecāki izvēlas paši

2016. gada decembri Jerofejevu ģimene atcerēsies ar smagu sirdi, saka mazās Ksenijas vecmāmiņa Tatjana, kura vērsās redakcijā ar lūgumu uzklausīt viņas stāstu par to, kā Ksenija ar māmiņu Alīnu ārstējās Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju nodaļā.

Pirms 24 gadiem Tatjanas Matvejevas dzīvē notika traģēdija -- pēc ārstēšanās infekciju slimnīcā nomira viņas mazā meitiņa Ludmila. Līdz viņas piektajai dzimšanas dienai bija palikušas divas dienas. Tatjana arī tagad nespēj valdīt asaras, viņa saka, ka toreizējais notikums viņu pamudinājis tagad pastāstīt par mazmeitu.

Viņa rāda slēdzienu par meitas nāvi, kurā rakstīts „saindēšanās ar nezināmu indi”. Pēc bērēm bija tiesa cerībā, ka izdosies panākt taisnīgumu, bet neko neizdevās pierādīt. „Arī toreiz viss sākās ar augstu temperatūru, izsaucām ātro palīdzību, taču tā uzreiz neaizveda meitenīti uz slimnīcu, sakot, ka man esot vēl viens mazs bērns. Ātrā palīdzība aizveda uz slimnīcu arī saslimušo dēlu, tur ārsts man pateica, ka bērns nav dzīvotājs,” atceras sieviete. Dēls izveseļojās, bet pārdzīvotās emocijas atkal uzplaiksnīja pirms mēneša.

Alīna stāsta, ka Ksenijai viss sācies ar klepu. Pēc ģimenes ārstes Jerumanes rekomendācijas iestājās Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Alīna pavadīja bērnu nodaļā deviņas dienas, no 23. novembra līdz 2. decembrim, bet pēc atgriešanās mājās bērns klepoja vēl stiprāk nekā sākumā. Piektdienas vakarā Ksenijai paaugstinājās temperatūra, bet pēc diennakts uz vaigiem parādījās apsārtumi. 4. decembrī bērnu ar ātro palīdzību aizveda uz infekciju nodaļu. Alīna rāda fotogrāfijas – visu meitenes ķermeni klāj izsitumi. „Pirmajā dienā mums deva preparātus iesnu ārstēšanai, paņēma analīzes – rezultāti bija labi, bet viņa sēca un smagi elpoja. Pēc tam nolēma, ka tā ir antibiotiku izraisīta alerģija, sāka injicēt hormonus, un tā piecas dienas. Ksenijai pietūka rokas un seja, es lūdzu, lai mūs nosūta uz Rīgu, bet trīs ārsti – ārstējošais ārsts Juris Volčeks, virsārste Eižēnija Ivanova un ārste Zaiceva nolēma, ka uz Rīgu nav jābrauc,” stāsta māte.

Visu rakstu lasiet 6. janvāra numurā.