Jūlijā Latvijas augstskolās tradicionāli tiek pieņemti dokumentu no studētgribētājiem. Katrai valsts augstākajai mācību iestādei šis laiks saistīts ar satrauktām gaidām. Taču Latgales lielākās augstskolas – Daugavpils Universitāte (DU) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA), acīmredzot, ir gatavas gan studentu skaita samazinājumam, gan visdažādākajām Izglītības un zinātnes ministrijas reformām.
Tehniskais novirziens
Augstākās izglītības aizsākumi Rēzeknē meklējami pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Neatkarīgajā Latvijā Rēzeknes augstskola tika nodibināta 1993. gadā, pēc 23 gadiem tā ir mainījusi savu vēsturisko nosaukumu – tagad tā ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, un šis nosaukums vairāk atspoguļo augstskolas darbības plašu spektru.
Kā liecina statistika, RTA atrodas septītajā vietā Latvijā studentu skaita ziņā (2016./2017. mācību gadā – 1876 cilvēki), aptuveni 40% no viņiem brauc studēt augstskolā no citiem Latvijas reģioniem, bet 7% -- no citām valstīm. Pašlaik akadēmija piedāvā gandrīz pussimtu izglītības programmu trijās fakultātēs – Izglītības, valodu un dizaina fakultāte, Ekonomikas un pārvaldības fakultāte un Inženieru fakultāte.
„Mūsu attīstības stratēģija ir pavisam vienkārša,” stāsta Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka, „mēs sekojam tendencēm Latgales reģionā un reaģējam uz aktuāliem darba tirgus pieprasījumiem. Izglītības un zinātnes ministrija mums izvirzīja ļoti skaidru prasību – atrast savu nišu. Un mēs to atradām, galveno uzmanību veltot tehnoloģiju studēšanai.”
RTA tehnoloģiskais novirziens izpaužas itin visā, turklāt ne tikai tādās programmās kā „Mehatronika”, „Lāzertehnoloģijas” vai „Mašīnbūve”. Arī topošie tulkotāji, ekonomisti, dizaineri, skolotāji mācās strādāt ar speciālām iekārtām un profila datorprogrammām. Galvenā vērība tiek veltīta praktiskumam un ātrumam, tāpēc uz RTA bāzes izveidoti pieci zinātniskie centri ar 18 laboratorijām.
Zinātnes un biznesa sadarbība
Svarīgs aspekts RTA attīstībā ir sadarbība ar uzņēmējiem, kuriem nepieciešams zinātniskais atbalsts. Akadēmija sniedz viņiem visdažādākos pakalpojumus – no prototipu radīšanas un 3D printēšanas līdz krāsu lāzergravēšanai”, turklāt augstskolai ir savs šī pakalpojuma patents.
„Darbs ar uzņēmumiem izpaužas ne tikai konkrētu pakalpojumu sniegšanā,” atzīmē Ē. Teirumnieka, „mūsu studenti ir ļoti pieprasīti tur, kur pa īstam vēlas ieviest inovācijas savā biznesā. Tāpēc centīgākos „izķer” jau prakses laikā.”
RTA nodrošina gandrīz pilnu profesionālās izglītības ciklu Rēzeknē, jo nesen, pēc augstskolas iniciatīvas, atvērts tehnikums, kurā īpaša uzmanība tiek veltīta programmēšanas apguvei.
Neskatoties uz grūtībām, kuras augstskolai nācies pārvarēt ekonomiskās krīzes gados, pašlaik ēku komplekss Atbrīvošanas alejā turpina attīstīties un pārvēršas skaistā studentu pilsētiņā. Nākotnē RTA cer piesaistīt pēc iespējas vairāk ārvalstu lektoru un padziļināt izpēti daudzās eksakto zinātņu jomās.
DU – prātu centrs
Aizvadītajā mācību gadā DU studēja 2314 studenti, tostarp gandrīz desmitā daļa – neklātienē. Kā apgalvoja universitātes rektors Arvīds Barševskis, pašlaik augstskola atrodas uz ļoti nopietnu pārmaiņu sliekšņa, kuras var skart ne tikai izglītības procesu, bet arī universitātes statusu.
„Bez pārspīlējuma var teikt, ka DU pašlaik atrodas viena no labākajām zinātnes un mācību bāzēm Baltijā,” atzīmē rektors, stāstot par universitātes jauno korpusu un bāzi „Ilgas”, „turklāt, atšķirībā no galvaspilsētas, mūsu studentiem ir pilnībā pieejams laboratoriju aprīkojums. „Profesoram ir savi pētījumi, viņam ierīces ir vajadzīgākas” – mēs visiem spēkiem cenšamies izvairīties no šādas pieejas.”
Arvīds Barševskis ar lepnumu stāsta par universitātes humanitārajiem novirzieniem, kuros, viņaprāt, pašlaik strādā augsti kvalificēti kadri. Akadēmiskajam personālam nav problēmu ar pētnieciskajiem projektiem – viņi tos atrod paši. Bet dažos gadījumos, kā, piemēram, ar amerikāņu militārpersonām, izdodas nodibināt veiksmīgu sadarbību valodu apguvē. Nākamajā gadā DU pirmā Latvijā sāks īstenot ķīniešu valodas apguves programmu.
Kādreiz visā Padomju Savienībā slavenā pedagoģiskā institūta mantojums nav aizgājis nebūtībā. Vienīgi ir sarežģīti motivēt jaunietes un jauniešus, kuri nevēlas kļūt par pedagogiem. Taču, kā uzskata rektors, labākie treneri, sporta un pirmsskolas skolotāji ir tieši Daugavpils Universitātes absolventi.
Zinātne – tā ir karjera
Populārākās programmas DU arī tagad ir „Fizioterapija”, „Jurisprudence”, „Psiholoģija” un „Ekonomika”. Mediķi Latvijā joprojām ir ļoti pieprasīti, taču trim pārējiem šeit minētajiem novirzieniem pašlaik nav tie labākie laiki. Aizvien perspektīvākas kļūst tādas nozares kā nanotehnoloģijas, akvakultūra un bioloģija.
„DU atrodas vienīgā akvakultūras laboratorija Baltijas reģionā,” uzsver A. Barševskis, „kā liecina mani novērojumi, šis ekonomikas sektors attīstās septiņjūdžu soļiem. Tā notiek tāpēc, ka zivju rezerves Pasaules okeānā strauji izsīkst, un ir steidzami jādomā, kā tās audzēt mākslīgi.”
Šī iemesla dēļ DU nopietni domā par speciālas programmas „Akvakultūra” atdalīšanu no kopējās programmas „Bioloģija”. Ņemot vērā Latvijas Zivju fonda pūliņus un lielu zivju uzņēmumu izveidošanos, piemēram, Vecpiebalgā, jauniešiem ir visas iespējas izveidot lielisku karjeru.
Problēmu ar iekārtošanos darbā pašlaik nav arī Latvijas biologiem, kuri daudzviet darbojas sugu monitoringā un dabas bagātību (biotopu) skaitīšanas projektā.
„Tas ir kolosāls darbs, kurā iesaistīti gandrīz visi DU biologi, tostarp arī studenti,” skaidro Arvīds Barševskis,” viņi ir ieguvuši lielisku iespēju strādāt savā profilā par labu atalgojumu. Slodze ir tik liela, ka mums gandrīz nav laika doties mūsu izbraukuma ekspedīcijās.”
DU sadarbojas ar daudziem uzņēmumiem, tostarp tādām lielām firmām kā „Axon Cable” un Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA „ZAAO”. Interesanti, ka gan šie, gan citi uzņēmumi interesējas ne tikai par universitātes ķīmiķiem un biologiem, bet arī tulkiem.
Šī gada 28. septembris Daugavpils Universitātei var kļūt par īpašu dienu – tiks sasaukta DU Satversmes sapulces sēde, kurā lems augstskolas turpmāko likteni. Balstoties uz Ministru kabineta izbraukuma sēdes lēmumiem (sēde notika maija vidū universitātē), augstskola var pārtapt par lielu izglītības centru ar daudzām apakšstruktūrām, starp kurām var būt arī Daugavpils medicīnas koledža.
