„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 24. novembris
Svētdiena
Velda, Velta
-1.6 °C
skaidrs laiks

Krāslaviešiem palīdz uzvarēt spēlējošais treneris

Egita Terēze Jonāne

Vadima Atamaņukova vadītais futbola klubs „Krāslava” pirmo reizi futbola vēsturē uzvarēja Latvijas futbola čempionāta 2. līgas Latgales zonā, un, iekļūstot finālā, kur sacentās spēcīgākās reģiona komandas, izcīnīja sudraba godalgas. Trenera ieguldījumu futbola attīstībā novērtējuši arī krāslavieši, izvirzot viņu Krāslavas novada pašvaldības Atzinības rakstam, kuru Vadims saņēma Latvijas valsts svētkos.   

Pieci gadi līdz sudrabam

Vadims atzīst, ka krāslavieši kopā ar Daugavpils draugiem -- futbolistiem gāja pretī uzvarai piecus gadus. Pirmajā sezonā Latvijas futbola čempionāta 2. līgas Latgales zonā izcīnīta 4. vieta, otrajā sezonā -- 3. vieta, tad divas sezonas pēc kārtas bija 2. vieta, bet šogad izcīnīta uzvara, kas ļāva krāslaviešiem sacensties ar spēcīgākajām Latvijas reģionu komandām.

Nodarbinātības dēļ treniņi notiek reti, tomēr sacensībās visi prot mobilizēties uzvarai, saka Vadims. „Manuprāt, Latgales zona ir viena no stiprākajām Latvijas čempionāta otrajā līgā. Daugavpils BFC „Daugavpils”, kur spēlē 2002.--2003. gadā dzimušie jaunieši, ir ļoti spēcīga komanda. Tā ierindojās 2. vietā Latgales zonā. Ja runājam par Krāslavas komandu, tad mēs radām konkurenci Daugavpils, Rēzeknes, Preiļu, Ilūkstes, Rīgas un citiem futbolu klubiem,” saka treneris un uzsver, ka liels ir arī fanu atbalsts. Viņš ir pateicīgs arī vecākiem, kuri atbalsta klubu ar projektu finansējumu.

Treneris atzīst, ka Krāslavas komandas futbolisti spēlēja saliedēti. Turklāt komandas uzbrucējs Elvis Bovins, viens no četriem komandā spēlējošajiem brāļiem Boviniem, tika atzīts par fināla turnīra labāko spēlētāju. Taču Rīgas komanda ar leģionāriem pamatsastāvā bijusi spēcīgāka. Vadims, kurš pats spēlē futbolu, atzīst, ka laukumā treneris var redzēt tikai mazu spēles fragmentu, nevis spēli kopumā. „Turklāt, iesaistoties spēlē, esi emocionālāks. Un arī man kā pussargam gadās kļūdas, jo mēs visi esam tikai cilvēki,” atzīst treneris.

Pilnu rakstu lasiet 23. novembra numurā.

Pilnus rakstus varat lasīt, abonējot laikraksta e-versiju.