Daugavpils lietuviešu biedrība „Rasa” apvieno aptuveni 60 aktīvus biedrus, un katram ir savs stāsts, kā viņš vai viņa dzimta iesakņojusies Latgalē.
Mīlestība, darbs un represijas
Daugavpils lietuviešu mājas direktors Rimants Klepšis, kurš atbrauca uz Daugavpili 1978. gadā, lai strādātu par pasniedzēju Jāņa Fabriciusa Daugavpils Augstākajā kara aviācijas inženieru skolā, uzskata, ka lietuvieši ir latgaliešu brāļi, jo gadsimtiem dzīvojuši kaimiņos, bagātinādami cits citu ar valodu un dziesmu. „Ja runā par lietuviešiem Latgalē, tad ir vismaz trīs iemesli, kā lietuvietis te nokļuva. Pirmais un galvenais iemesls ir mīlestība. Lietuvietis dodas tur, kur liek viņa sirds. Labāka darba meklējumi -- tas ir otrs iemesls. Latgalieši vienmēr ir braukuši strādāt uz Lietuvu, bet lietuvieši -- uz Latgali. Un, visbeidzot, trešais iemesls ir lietuviešu deportācijas. Atgriežoties no izsūtījuma, lietuvietis, līdzīgi kā latgalietis, nevarēja atgriezties tēva mājās. Tāpēc Lietuvas pierobežas iedzīvotāji noenkurojās Latvijas pierobežā Sēlijā un Latgalē,” skaidro Rimants.
Viņa bērni gan pēc skolām atgriezās Lietuvā, taču mazbērni dzīvo Vācijā un nezina lietuviešu valodu.
Diemžēl migrācijas dēļ neviens nevar precīzi pateikt, cik lietuviešu dzīvo Daugavpilī un Latgalē, turpina R. Klepšis, piebilstot, ka skaitļi neko neliecina par tautu, tomēr tās spilgtākā vizītkarte ir valoda un kultūra. „Daugavpils lietuvieši šo senču dāvanu izkopj, bet, kas būs pēc gadsimta -- Dievs vien zina. Taču, kad maniem bērniem un mazbērniem jautā, kas viņi ir, atbilde ir viennozīmīga -- esam lietuvieši,” rezumēja Rimantas.
Dzīvo draudzīgi
Pjatrs Skarbausks dzimis Ignalinā, un pēc kara skolas absolvēšanas 33 gadus dienējis padomju armijas aviācijas lidlaukā Locikos. Taču Daugavpils kļuva par pastāvīgu dzīves vietu, pateicoties Pjatra laulībai ar daugavpilieti. „Es mēdzu pajokot, ka lietuvietis otru var gan apģērbt, gan izģērbt. Bet, ja runā nopietni, mēs, lietuvieši, dzīvojam Latgalē ļoti draudzīgi. Žēl, ka nezinu latviešu valodu, jo karadienestā runājām tikai krieviski un sieviņa bija krieviete. Esmu palicis viens -- meita dzīvo Voroņežā (Krievija), bet dēls -- Lietuvā. Biedrībā „Rasa” daudz domāju, runāju un dziedu lietuviski,” pastāstīja Pjatrs.
Laba humora izjūta
Aldona Bitiņa, kura biedrībā „Rasa” darbojas no pašiem pirmsākumiem, lepojas, ka ir Daugavpils lietuviete. „Mans ceļš uz Latgali ir represēto ceļš uz mājām no Sibīrijas. Mūs izveda 1948. gadā no Klaipēdas pievārtes. Toreiz man bija 6,5 gadi. Vispirms mēs atbraucām uz Zarasiem. Tā kā pēc vidusskolas man bija liegts studēt Lietuvas augstskolās, iestājos toreizējā Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultātē. Paliku Daugavpilī, jo iemīlējos Bitiņā. Te bija ģimene, darbs. Visu mūžu strādāju šīs augstskolas bibliotēkā,” pastāstīja Aldona. Viņas prasmi runāt un dziedāt lietuviski pārmantojuši arī meita un dēls. Pēc Aldonas novērotā, kad satiekas lietuvieši un latgalieši, redzams viņu talants daudz jokot.
Lietuvietis iedvesmo lietuvieti
Katerīna Agurjanova ieradās Sēlijā 1956. gadā, lai mācītos tagadējā J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskolā. Pēc tam atkal atgriezās Lietuvā, lai pabeigtu skolotājas kursus. 1963. gadā pēc tēva nāves viņa atgriezās Daugavpilī uz palikšanu. Stāsta Katerīna: „Te jau agrāk bija iesakņojušies daudzi mammas radinieki. Kad dzīvojām Lietuvā, mēs no ciemiem Daugavpilī vedām garšīgu baltmaizi. Es pabeidzu finanšu tehnikumu un visu mūžu strādāju Daugavpilī par finansisti un grāmatvedi. Kopš esmu pensionāre, manas mājas ir Daugavpils biedrība „Rasa”, kur mani mīļie lietuvieši iedvesmo mani.”
Lietuvietim ir viena Dzimtene
Ļubova Prakapavičiene ir Daugavpils lietuviešu biedrības „Rasa” vokālā ansambļa vadītāja. Paņēmusi akordeonu, viņa nospēlē jautru lietuviešu polku. „Tas bija pagājušajā gadsimtā, kad es nokļuvu Latgalē nejauši. Es gribēju dzīvot lielā pilsētā, tāpēc nolēmu dzīvokli Rokišķos (pilsētā bija apmēram 7000 iedzīvotāju) samainīt pret dzīvokli Viļņā, taču plāns neizdevās. Vienīgo dzīvokli atradu Daugavpilī, kur savulaik mācījos Daugavpils mūzikas vidusskolā. Visu mūžu darbojos kultūrā,” teica Ļ. Prakapavičiene, uzsvērdama, ka tomēr lietuvietim ir tikai viena Dzimtene -- Lietuva.
Latgalē un Lietuvā kugelis ir kugelis
Katerīnai Agurjanovai patīk latgaliešu virtuve, kas esot radniecīga lietuviešu virtuvei, piemēram, arī Latgalē saimnieces no rīvētiem kartupeļiem gatavo desas (lietuviski „vedarai”). „Latgalē kugelis ir tāds pats kā Lietuvā,” teic Katerīna.
Bet Aldona Bitiņa novērojusi, ka Latgales cilvēki ir sabiedriskāki, runīgāki. „Latgaliešiem un lietuviešiem ir līdzīgas dziesmas, dejas un vārdi,” uzsvēra R. Klepšis.
UZZIŅAI
· Daugavpils lietuviešu biedrība „Rasa” darbojas jau 25 gadus. To vada Romalda Žuka
· Daugavpils lietuviešu mājā, kas atrodas Ņekrasova ielā 7 Grīvā, var mācīties lietuviešu valodu, dziedāt vokāli instrumentālajā ansamblī, lasīt grāmatas lietuviski, svinēt lietuviešu valsts un tradicionālos svētkus.
