Kontrabandas cigaretes ar Baltkrievijas vai Krievijas akcīzes markām ir samilzusi problēma Latgales pierobežā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, pērn no 83,4 milj. konfiscēto cigarešu 90% bija izņemti Latgalē uz Latvijas--Baltkrievijas robežas.
Pierobežas cilvēki saka, ka ikdienā nav sastapuši kontrabandistus, lai gan minētā statistika liecina, ka kontrabandists ir gluži vai profesija. Valsts Robežsardzes (VR) Daugavpils pārvaldes Robežnieku robežapsardzības nodaļas priekšnieks majors Ilmārs Aišpurs pastāstīja, ka iedzīvotāji nesastaps kontrabandistus vai nelegālos ieceļotājus, jo tie parasti tiek aizturēti, šķērsojot robežu. Izņēmums ir apzināta vēlme iegādāties kontrabandas cigaretes. „Tas ir loģiski, ka kontrabandas cigarešu piegādātāji ir izvēlējušies Latvijas--Baltkrievijas un Latvijas--Krievijas robežu, jo šī kontrabandas prece abās valstīs ir lētāka nekā Latvijā un pārējā Eiropā,” skaidro Ilmārs Aišpurs.
Kontrabandistu iecienītākais ceļš ir dzelzceļš un ūdenstilpes, tostarp Daugava. Saskaņā ar VID 2018. gada datiem, 42% no konfiscētajām cigaretēm atrasti vilcienu sastāvos. „Indras dzelzceļa stacijā kontrabandas cigaretes tiek atrastas dažādos slēpņos -- zem oglēm, vagonos pie griestiem, zem grīdas utt. Cilvēki ir izdomas bagāti. Pārvadāt nelegālu preci -- tas kontrabandistiem ir darbs un viegla peļņa. Viņi par to saņem algu. Bet, kad mēs viņus notveram, viņi saņem naudas vai cietuma sodu. Taču pēc soda viena daļa neatsakās no šī darba. Daži pat pārkvalificējas no izpildītājiem par organizatoriem,” stāsta I. Aišpurs.
Robežnieku robežapsardzības nodaļā zaļā robežjosla ir 37 km gara, un to robežsargi apsargā, pārvietojoties kājām un ar īpašām ierīcēm. VR plāno uzbūvēt tādu pašu žogu, kāds jau ir gar Latvijas--Krievijas robežu.
