Pagājušonedēļ, apmeklējot Latvijas pierobežu un viesojoties zemnieku saimniecībā „Kotiņi”, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits atzina, ka lielākā un tīrīgākā saimniecībā savā mūžā nav bijis. Par tīrīgumu grūti spriest, bet to, ka Alda Ločmeļa vadītā graudaugu un pākšaugu sēklu ražošanas saimniecība ir viena no lielākajām Latvijā, apliecina uzņēmuma apgrozījums un zemes īpašumi.
Banka z/s „Kotiņi” vērtību noteikusi 2,5 miljonu eiro apmērā. Aldis Ločmelis skaidro, ka šī summa izsaka tikai viņam piederošo zemes īpašumu vērtību. Ņemot vērā uzņēmuma attīstībā ieguldīto, tai skaitā modernu iekārtu iegādi, z/s „Kotiņi” drīzāk varētu būt 10 miljonus eiro vērta, lēsis tās īpašnieks. Turklāt, ja tā atrastos nevis pāris kilometru attālumā no Krievijas robežas, bet, piemēram, Pierīgā, tad maksātu daudz vairāk.
Izskaust bezdarba sērgu
Ceļš uz šādu bagātību pierobežā dzimušajam un augušajam Aldim Ločmelim nav bijis viegls. Pēc agronoma diploma iegūšanas Malnavas lauksaimniecības tehnikumā viņš kopā ar tēvu Vitāliju apstrādāja 14 hektārus zemes. Tolaik par traktoriem abi vēl nemaz nesapņoja – lauks tika apsēts ar zirga palīdzību. Katru gadu zemes platība auga, bet mūsdienīgu tehniku joprojām abi nespēja iegādāties. Tā tas turpinājās līdz 2000. gadam, kad Aldis saslima un izteica vecākiem ultimātu – vai nu ņemt kredītu un iegādāties labu tehniku, vai arī viņš pametīs darbu saimniecībā.
Aldis atzīst, ka problēmas ar veselību radās ne tikai smaga darba dēļ. Kā jau daudz kur laukos, arī pierobežā, it īpaši deviņdesmitajos gados daudzi sirga ar alkoholismu. Pieredzētais radīja vēlmi izkļūt no „bedres” ne vien pašam, bet arī nodrošināt apstākļus, darba vietas, kas palīdzētu to izdarīt arī citiem.
Tagad tas ir izdevies. „Kotiņos” pilnas slodzes darbs, turklāt visa gada garumā, nodrošināts vidēji 40 cilvēkiem. Tāpat pastāvīgi tiek nodrošinātas prakses vietas studējošajiem. „Nepieņemu darbā sezonas strādniekus -- tāda ir mana nostāja. Pavasarī darbinieki lasa akmeņus, vasarā strādā uz traktoriem, savukārt rudenī jānovāc labība, ziemā jātīra grāvji, jāremontē tehnika,” stāsta A. Ločmelis. Apmēram trīs ceturtdaļas kolektīva nemainās. Lai izskaustu gadījumus, kad jauns darbinieks pēc pāris mēnešiem saimniecību pamet, uzņēmējs cenšas radīt mūsdienīgai dzīvei atbilstošus apstākļus. Piemēram, nesen ar viņa palīdzību ieviesta iespēja mazajā Rekovas ciemā saņemt fizioterapeita pakalpojumus, drīzumā te varēs nodarboties ar fitnesu.
„Laukos nav nākotnes trūcīgajiem. Laukos turpmāk izdzīvos tikai tie cilvēki, kas būs pietiekami tālredzīgi un gudri, lai kļūtu turīgi,” vērtē A. Ločmelis. Viņa redzējums, kā šo mērķi sasniegt, ir koncentrēties nevis uz kvantitāti, bet kvalitāti. Tāpēc uzņēmējs nolēmis zemes īpašumus vairāk neiegādāties (apmēram divas trešdaļas no 3000 hektāriem pieder viņam, pārējo „Kotiņi” nomā), bet ieguldīt graudu apstrādē. 2013. gadā vecās cūku fermas vietā atklāta moderna graudu kalte, bet 2016. gadā tika iemūrēta kapsula zemnieku saimniecības topošās graudu pārstrādes ēkas pamatos, lai jau gadu vēlāk atklātu jaunu sēklu rūpnīcu.
Vairāk lasiet 17. janvāra numurā!
Komentāri