Daugavpili apmeklēja Armēnijas Republikas vēstnieks Baltijas valstīs Tigrans Mkrtčjans. Savas vizītes laikā viņš tikās ar pilsētas vadību, bet Latgales Centrālajā bibliotēkā (LCB) atklāja izstādi „Armēnija senās kartēs 6. gs. p. m. ē. – 20. gs.”.
Izstāde tapa 2015. gadā sadarbībā ar Lietuvas Armēņu biedrību. Šajos gados ceļojošā ekspozīcija jau pabijusi dažās Igaunijas, Lietuvas un Latvijas pilsētās. Daugavpils ir otrā Latvijas pilsēta, kurā tiek demonstrēta šī izstāde. Ekspozīcijas autors ir armēņu izcelsmes vēstures profesors Rubens Galičjans, kurš strādā Lielbritānijā. „Šeit skatāma tikai daļa viņa darba – mazliet vairāk kā 20 kartes, lai gan kopumā to skaits pārsniedz piecdesmit,” teica Tigrans Mkrtčjans, „R. Galičjans izpētījis un apstrādājis aptuveni simts senās kartes.” Vēstnieks pastāstīja, ka izstādei tika atlasītas, kurām ir ne tika vēsturiska, bet arī mākslinieciska vērtība. T. Mkrtčjans uzskata, ka izstādē skatāmo vēstures pirmavotu svarīgumu apliecina fakts, ka savulaik tās radījuši nevis armēņu, bet ārzemju kartogrāfi – romieši, grieķi, arābi, spāņi utt. Tādējādi redzams, kāds ir bijis skatījums uz Armēniju „no malas”, kā to uztvērušas kaimiņvalstis un Eiropa.
Šī izstāde dod iespēju izsekot Armēnijas robežu gana biežajām izmaiņām, jo valsts atrodas reģionā, kas vēsturiski allaž ir bijis divu vai vairāku impēriju ģeopolitisko interešu objekts un tādējādi neizbēgami kļuvis par kaujaslauku. Armēnijai un armēņiem ir nācies piedzīvot neskaitāmus ienaidnieka iebrukumus, postījumus, haosu un sabrukumu. Armēnijas mainīgās robežas, kurām var izsekot, aplūkojot izstādē eksponētās kartes, veido dramatisku vizuālu vēstījumu par gadsimtiem ilgušu apspiestību un neatlaidīgu dzīvotgribu, par sabrukumu un atjaunotni, jo mūsdienās Armēnija un armēņu tauta ieņem godājamu vietu pasaules tautu saimē.
