Projekta “Sociālā joma Latgales reģionā” ietvaros “Latgales Laiks” savus lasītājus iepazīstinās ar astoņiem sociālās jomas stāstiem. Tajos atklāsim pieredzi, problēmas un iespējas Latgales reģionā.
Ja jums ir padomā kāds stāsta varonis, vai arī Jūs interesē kāda sociālā tēma, netaisnība vai problēma, lūdzam griezties redakcijā - veidosim kopā kvalitatīvu informatīvo materiālu.
12.06. avīzes “Latgales Laiks” numurā iepazīstināsim jūs ar Daugavpils novada sociālā dienesta vadītāju Annu Jegorovu.
Latgale ir viens no mazāk apdzīvotajiem un ekonomiski mazāk attīstītajiem reģioniem Latvijā. Lai noskaidrotu, kā “Covid–19” izplatība reģionā ir ietekmējusi sociālā dienesta darbu un sociālās palīdzības sniegšanu sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāju Annu Jegorovu.
Jebkura krīze nes jaunus izaicinājumus
Runājot par to, kā “Covid-19” izplatība ir ietekmējusi Daugavpils novada Sociālā dienesta darbību un palīdzības sniegšanu sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, dienesta vadītāja atzīst, ka jebkura krīze, līdzīgi kā tas bija 2008. gadā un arī tagad, nes sociālajam dienestam un tā darbiniekiem jaunus izaicinājumus.
“Mums savā darbā bija jāpārkārtojas atbilstoši krīzes situācijai. Līdz ar to no 12. marta dažu pakalpojumu sniegšanu Sociālais dienests pilnīgi vai daļēji pārtrauca. Mobilā aprūpes vienība, kas līdz krīzei sniedza pakalpojumus veciem vientuļiem cilvēkiem, piegādāja viņiem arī pārtiku un medikamentus, informēja citus speciālistus par situāciju, bija spiesta daļēji pārtraukt savu darbību. Tika pārtraukts arī Dienas centra pakalpojums personām ar garīgās attīstības traucējumiem Višķos,” stāsta A. Jegorova.
Dienas centrā šajā laikā pilnīgi vai daļēji tika pārtraukta atsevišķu sociālo pakalpojumu sniegšana, sociālie darbinieki pārskatīja klientu lietas, izskatīja līdzšinējos panākumus darbā ar katru klientu un izstrādāja katram klientam individuālo rehabilitācijas plānu līdz gada beigām. Tika sagatavoti palīgmateriāli, ar kuriem strādāt nākotnē, dienas centrā tika uzstādīta papildu sadzīves tehnika.
Rīcība ārkārtējā situācijā -- labs treniņš krīzes gadījumiem
Ārkārtējā situācijā ne visi klienti tika pieņemti klātienē, gan pagastu pārvadēs, gan Sociālajā dienestā. Vienīgie pakalpojumi, kas netika mainīti, bija palīdzības sniegšana vardarbības gadījumos un klientiem, kam bija nepieciešama nopietna palīdzība, tostarp apbedīšanas pabalsts vai pabalsts krīzes situācijā, kad iedzīvotāji ir atgriezušies no pašizolācijas, karantīnas vai ārzemēm. Tika turpināts pakalpojums – aprūpe mājās, kuru nevarēja ne pārtraukt, ne apturēt.
“Man jāpateicas sociālā darba speciālistiem par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu, jo stingri tika ievēroti visi aizsardzības noteikumi, lai pasargāt aprūpējamos un savas ģimenes locekļus no infekcijas. Ievērojot noteiktās vadlīnijas, rīcība kļuva par labu treniņu krīzes gadījumiem. Šis laiks apliecināja, ka jebkurā situācijā sociālie darbinieki ir gatavi pārskatīt savu darbu un sniegt iedzīvotājiem pieprasītos pakalpojumus,” atzina A. Jegorova.
Komunikācija notika ar visiem iedzīvotājiem, kam bija nepieciešama palīdzība. Informācija tika sniegta visiem, kas to lūdza. Sadarbība ar citu jomu profesionāļiem notika gan attālināti, gan arī klātienē, ievērojot visus ierobežojumus un Slimību profilakses un kontroles centra noteiktās prasības.
Sociālajam dienestam vienmēr ir jābūt gatavam visdažādākajām situācijām un izaicinājumiem.
Pēc dienesta vadītājas domām, struktūrā ir jābūt apmācītai komandai, kura ir gatava darboties visdažādākajās situācijās. Tagad ir izplatījies “Covid-19”, bet kur garantija, ka turpmāk nebūs jauni vīrusi. Šajā komandā ir jābūt autovadītājam, psihologam, sociālajam darbiniekiem un sociālajam aprūpētājam, kas ir sertificēti darbam krīzes situācijā, tai skaitā ģimenēs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
"Sociālajam dienestam jābūt gatavam negaidītiem pavērsieniem" par saturu atbild “Latgales Laiks”
#SIF_MAF2020
