Finanšu ministrs Jānis Reirs 15. jūlijā darba vizītē apmeklēja Krāslavas novadu, lai tiktos ar vietējās pašvaldības vadību, iepazītos ar vietējo uzņēmumu darbību, pārrunātu aktuālus jautājumus, kā arī pārbaudītu un izvērtētu sāktos investīciju projektus.
Pēc tikšanās Krāslavas novada domē ministrs apmeklēja robežšķērsošanas punktu Pāterniekos, kur iepazinās ar stāvlaukuma būvniecības projekta realizāciju, uzklausīja pašvaldības ierosinājumu par rindu sistēmas ieviešanu un pārrunāja loģistikas centra izveides iespējas.
Turpinājumā ministrs apmeklēja vienu no lielākajām vietējām zemnieku saimniecībām “Vacuļevas”. Tās saimnieki vērsa ministra uzmanību uz to, ka būtu nepieciešams noasfaltēt aptuveni 3,5 kilometrus garu ceļa posmu, kurš saimniecības savieno ar autoceļu A6.
Minētais ceļa posms intensīvi tiek izmantots saimniecības darbā, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji cieš no putekļu mākoņiem. Nopietnu kaitējumu dubļi un putekļi nodara arī pašai saimniecībai. Problēmas ar minētā ceļa posma izmantošanu rodas arī pavasaros, kad gatavā produkcija no saimniecības ir jāved uz ostām, bet uz ceļiem tiek ieviesti kravnesības ierobežojumi.
Zemnieku saimniecība jau vairākus gadus bez rezultātiem cenšas panākt šī ceļa posma noasfaltēšanu. Šogad šo ceļu no valsts savā paspārnē ir pārņēmusi pašvaldība, kas ar valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu šogad plānoja izstrādāt projektu ceļa asfaltēšanai, bet nākamgad veikt būvdarbus. Taču valsts ekonomikas sildīšanas nolūkos šādu projektu realizācijai paredzētos līdzekļus plānojusi sadalīt jau šogad.
Pēdējos gados zemnieku saimniecības attīstībā ir ieguldītas privātas investīcijas vairāku miljonu eiro aojomā. Zemnieku saimniecība plāno palielināt arī strādājošo skaitu. Savukārt pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka vajadzības gadījumā, lai paātrinātu projekta īstenošanu, pamatni ceļam varētu sākt veidot jau šogad.
Atbildot uz „Latgales Laika” jautājumu, vai šī ceļa posma asfaltēšanai varētu tikt piešķirts finansējums, J. Reirs norādīja, ka Finanšu ministrija plāno palielināt pašvaldību iespējas aizņemties un līdzfinansēt infrastruktūras objektu būvniecību. Patlaban Saeimā un valdībā tiek skatīts jautājums, lai šīs aizņemšanās varētu attiecināt uz ceļiem un infrastruktūru, kas nodrošinātu uzņēmējiem lielāku pievienoto vērtību.
Bezdarbnieks nedrīkst neko nedarīt
Turpinājumā ministrs apmeklēja šūšanas cehu “IV Plus”. Uzņēmuma vadītāja Irēna Voicehoviča norādīja, ka saistībā ar ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar “Covid-19” izplatību patlaban ir grūtības ar dažādu dokumentu kārtošanu, jo Valsts ieņēmumu dienestā apmeklētāji tiek pieņemti tikai pēc pieraksta. Ja darbinieks brauc uz Daugavpili uz Valsts ieņēmumu dienestu vai banku, nākas zaudēt visu darba dienu. Krāslavā šos jautājumus nevar atrisināt.
Uzņēmumam ir grūtības arī atrast darbiniekus. Ir bijuši gadījumi, kad bezdarbnieks vairākkārt atsakās no darba piedāvājumiem. Agrāk par vairākkārtēju atteikšanos no darba piedāvājamiem cilvēks zaudēja bezdarbnieka statusu.
Tāpat uzņēmuma vadītāja norādīja, ka “Covid-19” ierobežojumu laikā daudzi sēdēja mājās un saņēma dīkstāves pabalstus. „Savukārt mēs, kā mazie rūķīši, strādājām un neko nesaņēmām. Tagad Norvēģijā ir spēkā “Covid-19” izplatības ierobežojumi, ir apstājusies audumu un izejvielu ražošana, un nav garantijas, ka uzņēmumā pietiks izejvielu, un tad “Covid-19” ierobežojumus tas izjutīs augustā vai septembrī,” pauda bažas I. Voicehoviča.
Ministrs norādīja, ka ir atbalsta programma, kura paredz atbalstu uzņēmējiem, ja uzņēmuma apgrozījums ir samazinājies par 20% un vairāk. Šādā gadījumā uzņēmums varēs pretendēt uz valsts atbalstu un algas daļas atmaksu, maksimālā piemaksa būs varētu būt 300--400 eiro.
J. Reirs atzina, ka, no vienas puses, pieaug bezdarbs, bet, no otras puses, darba devēji sūdzas, ka nevar atrast darbiniekus. Acīmredzot ir jāizvērtē viss, kas ir saistīts ar bezdarbnieku pabalstiem un pārkvalifikāciju. „Bezdarbnieks ir tas, kurš aktīvi meklē darba iespējas. Nedrīkst būt tā, ka cilvēks ir bezdarbnieks un neko nedara. Viņam ir jāapgūst jauna specialitāte vai jāmeklē darbs. Ja tas nenotiek, tas nozīmē, ka viņam darbu nevajag. Šādā gadījumā bezdarbnieka statuss viņam nebūtu vajadzīgs. Ja cilvēks atsakās no trešā daba piedāvājuma, tad būtu jāpārtrauc bezdarbnieka statuss,” uzsvēra J. Reirs.
Ministrs gandarīts par Indras ielas projektu
Vizītes noslēgumā ministrs apmeklēja jauno ražošanas zonu Indras ielā, kur Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītajā projektā ir pabeigta trīs ražošanas angāru būvniecība.
Uzvarot Krāslavas novada domes izsludinātajā mutiskajā īres tiesību izsolē, vienu no angāriem nomās šūšanas SIA “IV Plus” ražošanas paplašināšanai. Otru angāru nomās SIA „Imtech.lv”, kas nodarbosies ar datortehnikas pārbaudi, aprūpi, remontu un uzglabāšanu, bet trešo -- SIA „Barakat 1881”, kas nodarbosies ar kaviāra un zivju apstrādi un fasēšanu.
Par jaunu darba vietu radīšanu un investīciju piesaisti iespējamas ievērojamas nomas maksas atlaides. Nomniekiem pastāv arī iespēja pieteikties Latgales Speciālās ekonomiskās zonas dalībnieka statusa saņemšanai.
Šobrīd bijušās Krāslavas linu fabrikas teritorija ar Latgales plānošanas reģiona īstenotās Latgales attīstības programmas atbalstu ir pilnībā pārbūvēta un atdzīvināta, atbrīvojot teritoriju no piesārņotās zemes augšējā slāņa un ražošanas atkritumiem. Projekta ietvaros ir izbūvēti jauni piebraucamie ceļi pa Indras ražošanas zonu, izbūvēta ūdens un kanalizācijas sistēma, nodrošināta elektroapgāde, kā arī pilnībā pārbūvēta Indras iela un izbūvēts ielas apgaismojums visā tās garumā.
Gandarījumu par bijušās Krāslavas linu fabrikas teritorijā redzēto pauda arī J. Rreirs. „Sakopta ir vēl viena degradētā teritorija. Priecē, ka investīcijas bijušas pozitīvas un viss uzbūvētais jau ir iznomāts,” atzina J. Reirs.
