Ka brauc nu Dagdys iz Maltu, jei ir piec kaidim desmit kilometrim. Nu Mariampolis pa feinu graņts (kai vacī latgalīši saceitu – žvyra) ceļu var aizbraukt iz Jaunokru. Tod tuoļuok var braukt iz Ragelim, Škeļtinim i jau Ambeļūs tikt iz asfaļta. Dyžan pateik maņ itais maršruts!
Seneja svātvīta? 20. g. s. 80. godu beiguos iz dzeivi Litaunīkūs atsagrīze Edmunds Tukišs. Interesanta personeiba... 1992. goda augustā beju puors dīnys jam taids kai asistents, meklejūt akmiņus i jūs nūzeimis Drycānu pusis mežūs. Pa nakti gulējom mežā pi dzeļžaceļa, pa kuru kod naviņ nu Strūžanu i Drycānu varēja tikt iz Rēzekni.
1991. godā nūtyka Baltejis arheoastronomejis simpozejs, kurā ar treis referatim pīsadaleja Edmunds Tukišs. Pa jam, itamā apleicīnē beja treis sakralī centri – Lītaunīkūs, Ezernīkūs (kai jis cytreiz saceja – Ješernīkūs, a cytreiz sauce pa vacam – Bukmuiža) i Mariampolē1.
„Māras (Mariampoles) sakrālajā centrā bļodiņas akmens papildināts ar vairāku desmitu arī astronomiski veidotu rindu akmeņiem. Šķeltie akmeņi parasti uz pusēm, bet ir arī dalīti trijās un četrās daļās. Šķeltās daļas guļ turpat. [..] Blakus sena avota vieta, āderu krustpunkts. Melns, cilindrisks, ap metru garš akmens klucis gandrīz precīzi sadalīts četrās daļās. Āderes iet tieši pa šķēluma vietām. Soļa attālumā – gluži pretstats jau aprakstītā „bļodiņa” – gaišs, bez nevienas šķautnes, tikai reizes divas lielāks”2.
Vuocu muižnīceibys areals. Latgolā beja daudz bogotu i ītekmeigu pūļu muižnīku. Bet te dzeivova ari cytu tauteibu muižnīki – krīvi, vuocīši i tt. Pādejūs nabeja daudz, jim nabeja cīši daudz zemis. Jī turējuos gona nuškierti, bet sovu jēme ar solidaritati i pasazeišonom.
Kai pa solom – Rozenšildi, Felkerzami, Mirbahi, Hoiningeni i Engelharti. A vītā, kur pa vydu ir Mariampole, jī ir vīns pi ūtra — taids rikteigs vuocu muižnīceibys anklavs.
Ondrupinis muižys pādejī eipašnīki beja vuocīši Klopmani – Karls i Magnuss. Jim muižu konfiscēja vēļ pyrms Agraruos reformys.
Ka nu Biža azara brauc iz dīnvydim, kaidi 12 km pa vacū ceļu – tī Sivergofys muiža. Pi azara, kurā tik teirs i caurtakneigs iudiņs, ka te nūgiutuos zivs nikod nasmuorduoja piec šļurys i dyuksts. Tei Sivergofa muiža ir apsavarama i tān, a pyrma Agrarai reformai tī saimnīkova Tīzenholdu dzymta.
Sivergofā jēmēs Roberta Tīzenholda dāli, a cytim Tīzenholdim Latgolā pīderēja Berghofys, Kulbovys i c. muižys. Tei beja slovona dzymta ar atzorim pa vysu Balteju i tuoli cytur. Tik atpazeistama, ka tyka vīnā niu moz zynomā, bet eistineibā cīši zeimeigā daildorbā.
1937. godā izguoja Ādolfa Ersa pīdzeivuojumu romans „Šķirti ceļi”, kurā apraksteits laiks nu 1905. goda namīru leidz Agraruos reformys realizacejai, a romana golvonī varūni ir revolucionars Klāvs Līcis i vuocu muižnīku meita Gertrude Ekmane. Avanturys avanturom, bet itei gruomota labi paruoda, kaidys beja latvīšu zemnīku i vuocu muižnīku attīceibys. Mīlesteiba mīlesteibai, bet personaži tauteibu tur augšuok – Klāvs apprecej latvīšu meitini Ernu, a Gertrude baronu Tīzenholdu.
4 km nu Mariampolis asūšajā Astašovā saimnīkova Fitinhofi. Astašovys muižnīku Arnoldu Fitinhofu-Šēlu i Mariampolis muižnīku Helmutu Ikskuli-Hildenbandu nūsuove sorkonī partizani, a Helmuta bruoļs Bruno 1920. godā atsagrīze i suoce otkon saimnīkuot puormeju laikūs napajūkam papūsteitajā Mariampolis muižā.
Mariampolis muiža pīdzeivova vysaidys metamorfozis, pošā pādejā laikā tymā budonkā beja bārnuduorzs. Nūdaga dīnys laikā! Beja tī cepļa apkure, gluobe bārnus nu līsmu... 1988. goda rudinī... Nūtykums, kurs daudzim palyka pruotā. A nazkaidi muižys kuormi ir vēļ dzeivi, tūs i tān var apsavērt. Škalti laukakmini ar mozu malnu akmisteņu mozaikom pa vydu, sorkoni cegli, kuri i niu kai jauni.
Ceglu fabrika. Na tikai Kalkunūs voi Tūmužūs taiseja daudz i lobu ceglu. Pasaverit vacuos topografiskuos kartis – cegeļnis aba plitinis ir gondreiž pi kotrys slobodys ci mīsta!
Jau nu cara laiku ceglus taiseja Mariampolis muižā. I cīši lobus ceglus!
Uļmana laikūs Reigā tyka nūdybynuota akceju sabīdreiba „Ķieģeļnieks", 1937. goda vosorā tei sev nūpierka „Mariampoles ķieģeļu cepli”. Taišni Mariampolis, kaut ari tys ceplis naatsarūn sūpluok pi dzeļžaceļa voi šosejom, Daugovys upis voi apriņču centrim. A par tū, ka Mariampolis apleicīnē ir dyžan lobs muols (kai vacī latgalīši saceitu – gleizds), nu kura saīt nu cīši lobi cegli! I pods, i klekis, i gaļdeni, kurus iz jumta ci myura žūgim likt!
1937. godā Mariampolis ceglineicā tyka sataiseiti 95 000 cegli, bet 1938. godā tyka pībyuvāts kluotyn vīns ceplis i suoce struoduot lokomobile, partū ceglineicā vareja godā ražuot 500 000 ceglu i 50 000 drenu cauruļu3.
Piec Ūtruo pasaulis kara tūs ceglus taiseja Golovanovkā. Tān tī ari vysur mātojās cegli. Vīni soka, ka taišni tī i beja tys vacais ceplis, a cyti soka, ka tys eistais ceplis beja natuoli nu muižys, čupeit iz dīnvydim.
Tanki Jaunokrā. Kaidi tik kari (kai vacī latgalīši saceitu – vaidi) nav guojuši Latgolai cauri i puori! Ari Ūtrais pasaulis.
1941. goda junī-julī fronte izskrēja kai vīsols. Diversantu specvīneibys, gaisa desantnīki, tanki pret tankim. Asnis i asnis...
Latgolā saguoja pīre pīrē vuocīšu 56. motorizietais korpuss (komanders Erihs Manšteins) ar padūmu 21. mehanizietū korpusu (komanders Dmitrijs Leļušenko). Obeji itī generali nūdzeivova ilgi piec kara, obeji saraksteja atmiņu gruomotys, tamuos ir ari par asneigū laiku Latgolā.
Dmitrija Leļušenko divizejis atsakuope, draudeja aplankums pi Dagdys, partū jis syuteja sovus tankus pretuzbrukumā, lai cyti varātu atīt paceli. Jam beja nu Moskovys akademejis i poligona atsyuteiti vairuoki tanki KV-1, kuri ari tyka syuteiti tymā pretuzbrukumā.
„Aglonas-Dagdas lielceļā pie Jaunokras vācu karavīri 2. jūlijā izcīnīja sīvu kauju ar padomju tankiem. [..] Smagie tanki virzījās tieši pa lielceļu, bet vidēji smagie un vieglie uzbruka ap kilometru garā frontē abpus ceļam. [..] Kaujas laukā jau sašauti gulēja 20 tanki, pārējie bija aizmukuši, bet milzenis pašā mežmalā joprojām sēja nāvējošas uguns šaltis. Beidzot kāds varonīgs vācu karavīrs pielīda tērauda cietoksnim un, pacēlis lūkas vāku, iemeta iekšā rokas granātu. Nu apklusa arī otrs milzenis. Tādā kārtā pie Jaunokras izveidojusies neliela padomju tanku kapsēta.”4.
Vuocīši cīši teicēs ar itū – fotografejis i roksti beja Berlinis gazetuos, vuocu kinohronikuos, a iz Jaunokru tyka vastys taidys kai ekskursejis. I iz Vertuļovu, kur ari vysu kara laiku ceļa molā nūstuovēja sašautais KV-1.
Esmu runovs ar cylvāku, kurs itūs sašautūs tankus pi Jaunokrys pats sovom acim tod redzēja. Zemnīki pa klusū sagraizeja kuopurkēdis i izmontova tuos piertīs. Puors galeigi sabeigtūs tankus vuocīši īstyume tīpat pūrā. Cytus pa druskai aizstīpe iz Mariampoli, kur tī ilgi sabeja. Darbneicuos struodnīki kurū remonteja, kurū jauce iz metala lyužnim.
Piec kara tī beja MTS. Ilgus godus kolektivuos saimisteibys centrs ar darbneicom i vysu puorejū beja Mariampolē, i tikai 1970. godā tys tyka puorcalts iz Ondrupini.
1 Gavare A. Tā nav vientuļnieka fantāzija // „Neatkarīgā Cīņa”, 14.09.1991.
2 Tukišs E. Andrupenes akmens raksti // „Akadēmiskā Dzīve”, 1994., Nr. 36.
3 Akc. sab. „Ķieģelnieks" darbības gads // „Lauku Pastnieks", 28.04.1938.
4 Padomju tanku kapsēta pie Jaunokras // „Daugavas Vēstnesis", 17.10.1941.
