Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 20. septembris
Svētdiena
Ginters, Guntra, Marianna
+13.2 °C
skaidrs laiks

Reģionālo mediju pārstāvji tikās ar Latvijas prezidentu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits uz diskusiju par reģionālo mediju darbības problemātiku un nākotnes iespējām aicināja reģionālo mediju pārstāvjus un žurnālistus no visas Latvijas, tostarp arī Daugavpils.

24. jūlija preses konference Rīgas pilī tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar reģionālo mediju darbības izaicinājumiem un nākotnes perspektīvām. Sarunās ar reģionālo mediju speciālistiem piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs, Sabiedrības integrācijas fonda Sekretariāta direktora vietnieks – Rīcībpolitikas ieviešanas departamenta direktors Reinis Lasmanis, Sabiedrības integrācijas fonda Projektu konkursu un uzraudzības nodaļas vadītāja vietniece Liene Jēkabsone.

“Galvenā tēma ir reģionālie mediji, kas ir sasāpējusi tēma jau ilgus gadus, un tas ir valstij svarīgs jautājums. Šeit mēs varam brīvi izrunāt visu, lai arī es uzzinātu jūsu viedokli labāk nekā līdz šim, lai varētu diskutēt par iespējamajiem risinājumiem,” uzrunājot klātesošos, sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Sarunā ar žurnālistiem prezidents uzsvēra, ka mediji ir viens no sabiedrības un valdības dialoga starpposmiem. “Šajā dialogā es piedalos tāpat kā ikviens no jums,” norādīja Egils Levits, “mana priekšrocība ir tā, ka mani dzird, bet uzreiz pēc tam esat jūs. Arī jūs dzird vairāk nekā cilvēku, kurš nav žurnālists. Jums kā reģionālajiem medijiem ir ļoti svarīgi to apzināties, ka šī dzirdamība uzliek arī atbildību.”

Kā vienu no nozīmīgākajām reģionālo mediju problēmām klātesošie norādīja finansējuma trūkumu. Tā kā pēdējo gadu laikā sabiedrībā aizvien vairāk mainās mediju lietošanas paradumi, samazinās pieprasījums pēc drukātajiem medijiem. Tāpēc lielākā daļa reģionālo mediju paralēli savai tiešajai darbības jomai aktīvi darbojas arī interneta vidē, publicējot vismaz daļu sava satura mājaslapās vai sociālo mediju platformās. Diskusijas laikā izskanēja ierosinājums saturu interneta portālos piedāvāt par maksu. Taču vairums no klātesošajiem, balstoties uz portāla “Delfi” pieredzes, norādīja, ka šāds risinājums reģionālajiem medijiem nebūtu efektīvs.

Reģionālo mediju pārstāvji uzsvēra, ka tiem jau vairākus gadus nākas strādāt negodīga tirgus apstākļos, jo regulāri jākonkurē arī ar vietējo pašvaldību izdotajiem bezmaksas informatīvajiem izdevumiem, kas vizuāli un saturiski pielīdzināmi avīzēm. Diskusijas laikā tika uzsvērts, ka jau pēc 2009. gada teritoriālās reformas pašvaldības ieguldīja lielus līdzekļus sabiedrisko attiecību darba organizēšanā, kas galvenokārt tika tērēti tieši pašvaldību interneta mājaslapu un informatīvo izdevumu satura veidošanā, savukārt reģionālo mediju finansējums nav bijis konkurētspējīgs.

Jau 2015. gadā reģionālie mediji ar atklātu vēstuli vērsās pie valdības, aicinot rast risinājumus negodīgas konkurences novēršanai un mediju atbalsta mehānisma izveidei. Atsaucoties uz aicinājumu, tika izveidots “Mediju atbalsta fonds”, tomēr, kā atzīst mediju jomas speciālisti, tas nespēj nodrošināt nepieciešamo atbalstu drukātajiem medijiem, jo par lielākās finansējuma daļas izlietojumu dažādos konkursos lemj Nacionālo elektroniskos plašsaziņas līdzekļu padome.

Uzklausot klātesošo mediju jomas speciālistu viedokļus, Valsts prezidents Egils Levits norādīja: “Jāsaka, ka valstī īsti nav izstrādāta mediju un informatīvās telpas politika. Arī Saeimas uzrunās esmu teicis, ka ir vesela virkne politikas, kuras ar politiku nav nosegtas. Respektīvi nav atbildīgo par šiem jautājumiem vai arī šī atbildība ir ļoti zemā līmenī. Tas ir viens no Latvijas pārvaldības līmeņa trūkumiem. Ir jābūt apziņai, ka valstij jāveido mediju politika. Patlaban tas notiek fragmentāri. Daudzas problēmas izriet no tā, ka šī mediju politika nav skaidri noformulēta.”

Runājot par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka tie ir nepieciešami, lai informētu sabiedrību par pašvaldības darbu. Tomēr, pēc prezidenta domām, jābūt noteiktam regulējumam, kādiem jābūt šiem izdevumiem. Tā kā pārsvarā mediji gūst peļņu no reklāmas pakalpojumu sniegšanas, būtu nepieciešams regulējums, kas liegtu iespēju izvietot reklāmu pašvaldības izdevumos. Tas, savukārt, mazinātu negodīgu konkurenci starp reģionālajiem drukātajiem medijiem un pašvaldību bezmaksas informatīvajiem izdevumiem.

Diskusijas noslēgumā Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka pašlaik mediju joma ir kā pacients ar daudzām slimībām. “Lai atšķetinātu katru minēto problēmu, jāveido augsts kvalitātes mediju politika,” sacīja Egils Levits, “vienu daļu problēmu var risināt jau tagad, papildinot iesniegtos likumprojektus. Risināt jautājumus, kas skar pievienotās vērtības nodokli. Komplicētāks jautājums ir par principiālu atbalstu medijiem.” Vienlaicīgi prezidents uzsvēra, ka, atbalstot medijus, valstij ir tiesības prasīt profesionalitāti, kvalitāti un ētikas normu ievērošanu, lai uzlabotu mediju vidi un informatīvo telpu kopumā.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.