Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 19. septembris
Svētdiena
Muntis, Verners
+7.3 °C
apmācies

Pasta muzejs Aglonā

Noslēdzoties trīs gadus ilgušajam intensīvajam materiālu vākšanas un ekspozīcijas izveides posmam, aizvadītās nedēļas nogalē Aglonā durvis vēra Latvijā pirmais Pasta un informācijas muzejs. Pasākumā piedalījās gan cilvēki, kas pielikuši savu roku muzeja tapšanā, gan arī tuvāki un tālāki viesi.

Pasta un informācijas muzeja idejas autore Elizabete Viļuma-Gražule, uzrunājot klātesošos, pauda prieku, ka beidzot ir pienācis tas brīdis, kad daudzu cilvēku kopīgais darbs ir vainagojies panākumiem un muzejs ver savas durvis. Divkāršs prieks ir par to, ka tas notiek Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku priekšvakarā, kas Aglonā tiek svinēti 15. augustā, un laikā, kad Aglonas novadam vēl ir savs statuss.

Elizabete pateicās visiem, kas savulaik noticēja tam, ka šāds muzejs var tapt, uzmundrināja un palīdzēja, kā nu kurš varēja -- ar eksponātu, ar stāstu, ar nakts darba stundām.

Aglonas novada tūrisma informācijas centra vadītājs Kristaps Brīvers uzsvēra, ka šī ir īpaša diena, jo Aglonā tiek atklāts pirmais Pasta muzejs Latvijā un trešais muzejs Aglonā. Daudzi tūristi uz Aglonu brauc regulāri un ik pa brīdim interesējas, vai tuvākajā apkārtnē ir apskatāms kas jauns. Beidzot tūristiem būs pieejams jauns, interesants apskates objekts.

Prieku par muzeja atklāšanu pauda arī Aglonas novada domes priekšsēdētājs Juris Butēvics. Viņš norādīja, ka arī viņa senču vēsture zināmā mērā ir šajā muzejā. Viņa māte ir dzimusi Maltā, bet viņas tēvs Latvijas laikā bija pasta priekšnieks – vispirms Maltā, bet pēc tam arī Rēzeknē. Pašvaldības vadītājs vēlēja muzeja veidotājiem izdošanos un saticību ģimenē.

Pasākuma turpinājumā, skanot Latvijas valsts himnai, tika pacelts Aglonas novada un Latvijas valsts karogi. Pēc tam Mocarta Pasta tauru simfonijas fragmenta pavadījumā Elizabete kopā ar idejas atbalstītāju, savu vīru Arturu, uzvilka mastā arī Aglonas Pasta un informācijas muzeja karogu.

Skanot dūdu skaņām, pasākumā ieradās Agnese Lukjanova un bruņinieki Māra Rumaka vadībā, kas stājās Pasta un informācijas muzeja sardzē.

Unikāls ceļojuma mērķis Eiropā

Muzeja atklāšanas pasākuma vadītāja, pazīstamā televīzijas žurnāliste Velta Puriņa atzīmēja, ka Aglonas pasta muzejs būs viens no unikālākajiem ceļojuma mērķiem ne tikai Latgalē, bet arī visā Eiropā, jo tā eksponāti ir tā vērti.

Pasta un informācijas muzejs apvieno trīs tematikas: novadpētniecību, pasta attīstību un vēsturi un dievišķo ap mums, kļūstot par kārtējo pērli Aglonas novadā.

Muzejā var uzzināt stāstu par to, kā skolotājs, pats to nezinot, bija kļuvis par mīlnieku vēstuļu pārnēsātāju no meiteņu ģimnāzijas un zēnu ģimnāziju un atpakaļ. Vēstules tikušas slēptas skolotāja velteņu kalošās. Šādi jaunībā ir savulaik ir sazinājušies pazīstamās priesterus Agloniešu ģimenes nākamie vecāki.

Muzejā apskatāms arī 1618. gadā Aglonā atrastais un akmeņkaļa Aivara Regžas atjaunotais akmenī izkaltais ziņojums, kur rakstīts, ka šeit atdusas lietuviešu karalis Mindaugs, kurš kopā ar saviem dēliem atriebjoties ticis nogalināts Aglonas apkaimē.

Muzejā var “pieskarties 13. gadsimtam” -- arheoloģisko izrakumu laikā uzietajām 13. gadsimta māla lauskām, aplūkot Krievijas impērijas pasta ceļu karti, uzzināt par garīdzniecības nozīmi informācijas izplatīšanā, izsekot šausmu stāstam, nonākt “Viduslaiku cietumā”, aplūkot “Mazuru vīna pagrabu” un spēlēt „izšķirošo” šaha spēli.

Kopumā muzejā ir aplūkojams 13 ekspozīcijas, sākot no 13. gadsimta līdz pat mūsdienu smalkajām tehnoloģijām. Muzeja ekspozīciju noformēšanu tā veidotājiem ir palīdzējis mākslinieks Ilmārs Selickis.

Pasākuma turpinājumā muzeja veidotāji pateicās katram, kurš palīdzēji muzeja izveidē. Viņiem tika pasniegti pateicības raksti un reālas pastmarkas, kurās redzams Pasta un informācijas muzeja karogs, ko ir izdevis ‘Latvijas pasts” sērijā “Mana pastmarka” .

Klātesošajiem bija iespēja klausīties dažādus muzikālos priekšnesumus, tai skaitā populārās Aglonas grupas “Migla” un Latvijas mūzikas zvaigznes čellista Mareka Radzeviča uzstāšanos. Muzeju iesvētīja prāvests Daumats Abrickis. Pārgriezt simbolisko lenti tika aicināts Aglonas novada domes priekšsēdētājs J. Butēvics un Maltas pagasta pārvaldes vadītājs Vitālijs Skudra.

Ideja radusies pa jokam

Elizabete “Latgales Laikam” atzina, ka ideja par muzeja izveidi tukšajās telpās bijusi skaidra. Grūtāk ir bijis izdomāt tematu. Mācot skolā bērniem vēsturi, viņa konstatējusi, ka Latvijā nav neviena pasta muzeja. Tad kādā vakarā, sarunājoties ar vīru, pa jokam pieļāvusi, ka būtu jāveido pasta muzejs. Abi gardi pasmējušies un dzīvojuši tālāk.

Taču ideja par pasta muzeja izveidi tā nekur arī nav pazudusi. Vēlāk tikusi nopirkta grāmata par pasta vēsturi Latvijā, kas kļuva par sava veida muzeja attīstības scenāriju. Tā kā Aglonā nav novadpētniecības muzeja, laika gaitā tajā tikuši apvienoti trīs temati -- novadpētniecība, komunikācijas attīstības vēsture un garīgās lietas.

Muzejā ir skatāmas gadsimtu liecības, laikraksti, grāmatas, tai skaitā mūku ar roku rakstīta grāmata un sensīriešu vārdnīca, zviedru pasta soma, ebreju tematikas eksponāti, „zirga pase”, īsts pasta trakta ķieģelis, atslēga, ar kuru Višķos vērts optiskais telegrāfs, kā arī daudz citu ir oriģinālu eksponātu un eksponātu, kas rada šķietamību.

Pēc svinīgās muzeja atklāšanas pasākuma dalībnieki varēja iepazīties ar tā ekspozīciju un atpūsties neformālā gaisotnē.