Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 1. oktobris
Ceturtdiena
Lāsma, Zanda, Zandis
+11.8 °C
daļēji mākoņains

Kāpēc ieaug nagi un plaisā pēdas

Pēdas ir cilvēka galvenais “transportlīdzeklis” un viens no nozīmīgākajiem ķermeņa balstiem, tomēr nereti par pēdu veselību un profilaksi tiek aizmirsts. Turklāt arī par podologu, visticamāk, dzirdējis ir vien retais. Tāpēc par biežākajām pēdu un kāju nagu problēmām, to ārstēšanu un aprūpi stāsta BENU Aptiekas piesaistītā ekspertes, podoloģe Modesta Jukna un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Problēmas un to cēloņi

Izplatītākās pēdu un kāju nagu problēmas ir ādas sabiezējumi (hiperkeratoze), varžacis, ieauguši nagi, kārpas, nagu sēnīte (onihomikoze) un pastiprināta pēdu svīšana (hiperhidroze).

Ādas sabiezējumi un varžacis rodas vietās, kuras visvairāk tiek noslogotas. Parasti tas notiek nepareizas ķermeņa svara sadales rezultātā.
Ieaugušu nagu etioloģijai ir gan ģenētiska, gan iekšēja un ārēja iedarbība. Biežākais ieaugušu nagu cēlonis ir regulāri nepareizi griezti nagi (stūrīšu dziļa izgriešana), nagu augšanas traucējumi, iedzimta plakanā pēda un pēdu deformācija, kā arī pārāk šauri apavi. Podoloģijas speciālists veic nagu korekciju atbilstoši pirkstu formai.
Kārpu cēlonis ir papilomas vīruss. Šeit būtiska loma ir cilvēka imunitātei. Ja tā ir pietiekami spēcīga, tad kārpa pāries pati, bet citos gadījumos tā var izplesties un būt hroniska. Kārpas var rasties jebkurā vecumā. Cilvēki bieži vien jauc kārpas ar varžacīm, tomēr varžacis rodas spiediena un apavu berzes rezultātā, savukārt kārpa ir vīrusa infekcijas izraisīts ādas veidojums. Lai no tām atbrīvotos, ir jāapmeklē podologs vai dermatologs un jāveic kārpas ārstēšana.
Onihomikoze jeb nagu sēnīte ir infekcijas slimība, kas izplatās ar sporām. Ar sēnīti var inficēties no cilvēka, kurš ar to slimo, piemēram, mērot apavus vai atrodoties sabiedriskās vietās bez apaviem (baseinā vai dušā bez čībām, sporta zālē). Saslimšanas risks ar nagu sēnīti pieaug līdz ar vecumu un novājinātu imunitāti, kā arī diabēta pacientiem.
Hiperhidrozei jeb pastiprinātai pēdu svīšanai ir drīzāk psiholoģisks iemesls, taču nepatīkamo pēdu smaku arī var novērst, ja šo problēmu sāk laicīgi risināt.
Savukārt bērniem izplatītākās problēmas ir kārpas un ieauguši nagi, jo, bērniem pieaugot, vecāki uztic viņiem pašiem rūpēties par pēdu higiēnu un nagu griešanu. Tāpat viena no svarīgākajām pacientu grupām ir cukura diabēta pacienti, jo viņiem ir problemātiskas pēdas, kas prasa īpašu pēdu apkopi (sausa āda, plaisas, sabiezēti nagi, viegli ievainojama āda, ļoti lēni dzīst brūces, kā arī veidojas čūlas).

Riska faktori

Pēdu veselību ietekmē arī vispārējās veselības problēmas, vielmaiņas traucējumi, cukura diabēts, A un E vitamīna trūkums, liekais svars, kā arī nepietiekama ūdens uzņemšana. M. Jukna norāda, ka pēdu āda ir organisma vispārējā stāvokļa spogulis.

Tāpat pēdu deformācijas risks pieaug līdz ar vecumu, kur iemesls ir ne vien ģenētisks, bet arī ārējs, piemēram, dzīves laikā valkāti nepiemēroti apavi. Īpaši tas attiecas uz sievietēm, kuras ikdienā valkā skaistus, bet neērtus apavus, kā rezultātā rodas pēdu deformācija un ādas sabiezējumi. Greizais īkšķis jeb Hallux valgus ir viena no populārākajām deformācijām sieviešu vidū, kuras dzīves laikā neievēro 3 cm papēžu ieteikumu. Tāpat līdz ar vecumu novājinās cilvēka imūnsistēma, kā rezultātā cilvēkam palielinās risks inficēties, piemēram, ar nagu sēnīti. Vīriešiem izplatītākas ir citas problēmas, kuras radušās, piemēram, nepareizi grieztu nagu rezultātā.

Neignorē savu pēdu diskomfortu!

Ja pēdās rodas nepatīkamas sajūtas vai diskomforts, ieteicams laicīgi pārliecināties, vai viss ir kārtībā. M. Jukna skaidro, ka biežākās pazīmes, kuras norāda uz nepieciešamību apmeklēt podologu, ir sāpes pirkstos, pirkstu starpās un locītavās, acīmredzama deformācija, jauni veidojumi uz pēdu ādas, varžacis, kārpas, plaisas pēdu ādā un papēžos, kā arī ādas sabiezējumi, ieauguši nagi, izmaiņas naga krāsā un struktūrā un pastiprināta kāju svīšana un smakošana. Speciāliste gan norāda, ka visbiežāk cilvēki pie podologa vēršas tikai tad, kad sāpes jau sākušas apgrūtināt staigāšanu. Turklāt liela daļa par šāda speciālista esamību nemaz nezina un par to uzzina no dermatologa. Profilaktiskos nolūkos podologu būtu ieteicams apmeklēt vismaz reizi pusgadā, tomēr sūdzību gadījumā vizītes var būt arī biežākas vai pat tūlītējas.

Ko pēdu labā varam darīt paši

Vispirms ir svarīgi saprast, kā pēdas jūtas apavos un arī bez tiem. Ir jāizvēlas laikapstākļiem atbilstoši apavi no dabīgas izcelsmes materiāliem, atbilstoši pēdu kopšanas līdzekļi un regulāri jāveic pēdu kopšana. Ļoti svarīgi katru vakaru ir pēdas nomazgāt un ik pa laikam tās dezinficēt.

Ieteikumi vasaras periodam pēdu veselības uzlabošanai:

  • karstajā laikā īpaši aktuāla ir pēdu svīšana, tāpēc ir svarīga to mazgāšana (ieteicams lietot ziepes ar neitrālu PH). Vienlaikus katru dienu ziepju lietošana pēdām nav nepieciešama, jo tās sausina pēdu ādu un var izmainīt ādas dabisko mikrofloru;
    regulāri lieto kāju skrubi, kas palīdzēs pēdu atbrīvot no sausās un vecās ādas;
  • izvairies no liekas kāju mērcēšanas, jo tā ādu padara vēl sausāku;
  • dušā vai vannā lieto pumeku (ieteicams ne biežāk kā divas reizes nedēļā). Ja pēdu āda ir maiga un trausla, to ieteicams darīt reizi nedēļā;
  • pēc mazgāšanās lieto treknus krēmus vai eļļas, kas mīkstinās pēdu ādu, īpaši papēžus. Ja papēžu āda ir ļoti bieza, ieteicami krēmi ar urīnvielu;
  • saules aizsargkrēmu izmanto ne vien ķermenim, bet arī kāju pēdām, jo saule, vējš un smiltis dehidratē kutikulu, kas ietekmē jauna naga formēšanos un augšanu;
  • uzturā ierobežo sālītu produktu patēriņu, jo tie var veicināt kāju tūsku. Tāpat jāatceras, ka nepatīkamas un dedzinošas sajūtas var radīt arī pārmērīgi saldi pārtikas produkti;
  • nepārspīlē ar nagu laku, jo tā nagu plāksnītei neļauj “elpot”;
  • ja ir kādas pēdu ādas traumas, dzīšanas procesā katru dienu lieto pēdu dezinfekcijas līdzekļus un pretsēnīšu krēmu;
  • nepārspīlē ar pēdu vīli! Fizioloģiski pēdu ādai ir biezāks ragveida slānis, tādēļ, pārvīlējot pēdas, pēc laika tās plaisās un paliks vēl rupjākas, jo āda tādā veidā izveido aizsargbarjeru;
  • izvēlies laikapstākļiem atbilstošus apavus un zeķes, kas gatavoti no dabīgiem materiāliem;
  • atceries, ka zeķes ieteicams mazgāt 60 grādu temperatūrā!

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.