Daugavpils novada mednieku kolektīvā „Skrudaliena” ir 38 cilvēki, tam ir bagāta un interesanta vēsture. Savukārt istabai, kurā pie sienām sakārtas neskaitāmas trofejas, nesen apritēja desmit gadi.
Istabas iekārtošanā piedalījās visi
Ienākot telpā ar specifisko interjeru un visdažādākajām medību trofejām, šķiet, ka šeit trūkst vien ziloņu ilkņu, bet Daugavpils novada Vecsalienas pagasta Salandzejas iedzīvotājs, mednieku kolektīva vadītājs Valērijs Smarguns smaidot paskaidro: „Ir arī ilknis! Taču tas nav īsts, jo Āfrikā neviens no mums nav bijis un ziloņus nav medījis. Šis ilknis izgatavots no koka, taču visi domā, ka tas ir oriģināls, jo izskatās gluži tāpat kā īsts ilknis.”
Katram īstam medniekam ir privāta trofeju kolekcija – gan ragi, gan galvaskausi, gan ādas un dzīvnieku izbāzeņi. Taču ne jau katra dzīvesbiedre atļaus savā mājoklī izvietot šādas dzīvnieku ķermeņa daļas, lai arī tās ir estētiski un meistarīgi apstrādātas. Tāpēc bija nepieciešama vieta, uz kurieni mednieki varētu atnest savas trofejas un izvietot tās apskatei. Kolektīva „Skrudaliena” medniekiem šāda vieta kādreiz bija, taču tā neatbilda noteiktajām prasībām. Tāpēc Valērijs Smarguns vērsās ar iesniegumu Daugavpils novada domē, lūdzot piešķirt citas telpas, turklāt bijušajās paju sabiedrības „Vecsaliena” darbnīcās bija daudz tukšu telpu. „Mums izrādīja pretimnākšanu, piešķīra istabu un mēs uzreiz ķērāmies pie darba. Noskaidrojās, ka mednieki prot ne tikai nospiest gaili un izķidāt nomedītos dzīvniekus, bet arī sparīgi strādāt, likt lietā fantāziju un prasmes. Tādējādi novārtā pamestā telpa pārtapa mājīgā un savdabīgi noformētā istabā,” stāsta Valērijs.
Viņš pateicas biedrības loceklim Jevgeņijam Stankevičam, kurš par saviem līdzekļiem iegādājās betonu un atveda to uz remontdarbu vietu. Pārējie mednieki nosiltināja griestus, sienu apdarei izmantoja dekoratīvus dēlīšus, uzmūrēja parastu plīti un uzstādīja ierīci telpu apkurināšanai. Kad istabas remontdarbi bija pabeigti, mednieki atnesa no mājām trofejas un sakarināja pie sienām. Tādējādi bija iekārtota vieta, kur kolektīva biedri var sapulcēties, apspriest problēmas, sezonas plānus, apkopot medību rezultātus.
Lielu darbu mednieku istabas noformēšanā un interjera izveidošanā ieguldījis kolektīva biedrs Andris Livčāns. Pateicoties viņa zelta rokām, dzīvnieku ragi, kuri piestiprināti pie speciāla paliktņa, izskatās ļoti skaisti. Par godu biedrības desmitgadei Andris uzmeistaroja suvenīru no bērza izauguma. Savukārt Andrejs Pomazunovs pārvērtis šo trofeju muzeju mājīgā un kolektīva biedru iecienītā atpūtas un tikšanās vietā.
Andrejs redz dabā to, ko daudzi cilvēki pat neievēro. No parasta koka viņš prot uzmeistarot īstu mākslas darbu. Andrejs izgatavojis trofeju dēlīšus un citas oriģinālas lietas. Piemēram, dēlīti mežakuiļa ilkņiem viņš izgatavoja no simtgadīga ozola koksnes.
Istabas noformēšanā liels ir arī Salandzejas ciema iedzīvotāja, mednieku kolektīva locekļa Alekseja Anušonoka ieguldījums, kura ziņā bija galdniecības un namdara darbi.
Plašā trofeju kolekcija
Pie sienām – dažādi stirnu, briežu, aļņu, kā arī dažu eksotiskāku dzīvnieku ragi, kurus dvīņubrāļi Valērijs un Viktors Smarguni saņēmuši dāvanā obligātā militārā dienesta laika Kirgīzijā. Savukār6t dažas trofejas iegādātas braucienos pa Eiropas valstīm.
Atsevišķā stendā atrodas šī kolektīva mednieku nomedīto mežakuiļu ilkņi, vilku un lūša galvaskausi. Ir pat niedru lijas, klijāna un mežacūkas galvas izbāzenis. Viss izskatās skaisti, taču pirms tam ir paveikts liels darbs, sagatavojot trofejas.
Katrai trofejai ir savs stāsts – piedzīvojums, kas saistīts ar dzīvības risku, medījot kādu dzīvnieku. Šeit ir arī t.s. anomālās medību trofejas, kuras īpaši augstu tiek vērtētas Eiropā. (Piemēram, ja stirna vai alnis ir sabojājis ragus, iekļūstot cilpā, slazdā vai uzskrējis kokam vai citam objektam.) Valērija brālim Oļegam ir palaimējies tikt pie šādām trofejām – tās tiek uzskatītas par lielu retumu.
Trofeju telpā ir arī gleznas, fotogrāfijas, kuras redzami kolektīva biedri ar savām trofejām.
Mednieku kolektīva biedri ir senlietu cienītāji. Līdzās trofejām redzamas lietas, kuras izmantoja mūsu senči – veci gludekļi, prīmusi, petrolejas plītiņas, lampas un citi seni priekšmeti. Kolekcija pastāvīgi tiek papildināta ar jauniem eksponātiem.
Apskatīt trofeju ekspozīciju ierodas arī Daugavpils novada iedzīvotāji no citurienes, piemēram, projektu nedēļās šeit ir bijuši skolēni no Tabores, Laucesas un Salienas pagasta. Bērni devās arī uz mežu, kur viņiem mācīja izgatavot barotavas un barot dzīvniekus. Kolekcija pabijusi arī Daugavpilī, kur tika demonstrēta medību produkcijas izstādē, kā arī to varēja apskatīt Červonkas pilī.
