Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 30. oktobris
Piektdiena
Adīna, Nadīna, Ulla
+9.8 °C
apmācies

Vērtīgie, taču nenovērtētie ķirbji

No visiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ko cilvēki lieto pārtikā, ķirbji nezin kāpēc atrodas neapskaužamā stāvoklī. To apliecina fakts, ka tirgū tos pārdod visa reti. Turklāt ķirbjus pērk galvenokārt vecākās paaudzes cilvēki, kuriem zināšanas par šo unikālo ogu nodevuši senči.

Sekojot vecāku piemēram

Daugavpilietis, cietokšņa iedzīvotājs pensionārs Vladimirs Krauklis, kuram Skrudalienas pagastā pieder viensēta „Jaudas”, kuru viņš mantojis no vecākiem, atceroties tālo bērnību, teic, ka viņa ģimene vienmēr sēja ķirbjus: „Tajos laikos tie bija retums. Ne jau tāpēc, ka nevarētu dabūt sēklas, lai iesētu un izaudzētu, bet gan tāpēc, ka ķirbji tolaik nebija iecienīti kā, piemēram, gurķi vai burkāni. Mēs zinājām tikai pāris ķirbju ēdienus – piena zupu un putru.”

Mūsdienās, interneta laikmetā, mums ir iespēja uzzināt desmitiem un pat simtiem ķirbju pielietošanas veidu, -- sākot ar sēkliņu graušanu līdz eksotisku ēdienu gatavošanai, izmantošanu mājokļu, pagalmu un izstāžu dekoratīvai noformēšanai, ārstnieciskiem nolūkiem.

Sekojot savu vecāku tradīcijām, Vladimirs ik gadu audzē savā dārzā ķirbjus. Viņš iemet dažas sēkliņas trūdzemē, un tas garantē lielisku ražu. Tiesa, šogad reti kuram saimniekam ir padevušies lieli ķirbji, jo šīs vasaras laika apstākļi ķirbjiem ne visai „patika”.

Taču daži Vladimira dārzā izaugušie eksemplāri sver divdesmit un pat vairāk kilogramus: „Kādreiz to svars sasniedza 40—50 kilogramus. Tik tikko varēja pacelt, uz mājām bija jāved ķerrā. Sev parasti atstāju vienu ķirbi, taču arī tā ir par daudz, tāpēc pārējos izdāļāju paziņām un kaimiņiem. Man garšo ķirbju zupa vai arī to sautējums kopā ar kartupeļiem, gaļu un citiem dārzeņiem. Garšīgi un veselīgi! Šāds ēdiens garšo arī manam sunim Grāfam, kurš neēdīs visu, kas pagadās.”

Vladimirs pauž sašutumu par to, ka daži saimnieki, kuriem nav, kur izmantot lielu daudzumu ķirbju, veselīgos dārzeņus izbaro lopiem, gluži tāpat kā kabačus vai gurķus.

Dzīvības eliksīrs

Daugavpils Centrālajā tirgū ķirbjus pārdod vien daži cilvēki. Astoņdesmit gadus vecā Larisa Dorofejeva atzīst, ka ķirbji ir maz pieprasīti, lai gan cena nav augsta – 60 centi kilogramā. (Jāpiebilst, ka turpat blakus ķirbjus tirgo par 80 centiem kilogramā.) Taču L. Dorofejeva nepārdzīvo, jo uz tirgu ved tikai ražas pārpalikumus. Lielākā daļa ogu tiek pārstrādāta mājās – spiesta sula, kurai pievieno citronus, apelsīnus un cukuru: „Baudot šo dzērienu, nezinātājs pat nesapratīs, no kā izgatavots šis lieliskais un garšīgai dzīvības eliksīrs. Turklāt tas nav tikai šķidrums – tā ir gluži kā biezsula, ar mīkstumu, un tas piedod dzērienam īpašu pikantu garšu un aromātu.”

Šogad Larisa Dorofejeva iestādīja vien trīs sēkliņas, no kurām izauga 23 ķirbji oranžā un zaļā krāsā. Jāteic, ka zaļās ogas kvalitātes un garšas ziņā nevar sacensties ar tradicionālajām. „Tos nedrīkst uzglabāt pagrabā – tur tie sapūs. Ideāla vieta ir māja – sausas telpas, kur gaisa temperatūra nepārsniedz 20 grādus,” stāsta L. Dorofejeva. Viņasprāt, ķirbji nav populāri tādēļ, ka jaunā paaudze labprātāk pērk sulas lielveikalos, nevis sevi lieki noslogo.

Ķirbji ir jāēd!

Līvāniete pensionāre Lidija Jerjomenko, kurai Jersikā ir vasarnīca un dārziņš, ir ļoti iecienījusi ķirbjus, viņa gatavo no tiem sulu, pievienojot cidonijas, un arī ir sajūsmā par dzēriena garšu un kvalitāti. Daugavpilī dzīvo L. Jerjomenko radinieks, tāpēc viņa šurp atbraukusi. „Šīm lielajām ogām ļoti patīk satrūdējušu lapu, zāles utt. maisījums. Iemet sēkliņas šādā augsnē un dzīvo mierīgi – raža vienmēr būs lieliska. Taču kur lai liek šo labumu?” saka sarunas biedre, kura no ķirbjiem gatavo visdažādākos ēdienus, -- zupu, dārzeņu ragū, ukraiņu ēdienu – putru ar kukurūzas putraimiem. Viņa arī marinē ķirbjus un pat cep uz pannas. Visi šie ēdieni ļoti garšo Lidijas dēliem Ivanam un Aleksandram. No lielajām ogām var pagatavot desmitiem ēdienu, ir tikai jāpacenšas.

Kamēr māte ir tirgū, meita Anžela, ar kuru viņas dzīvo kopā privātmājā, gatavo ķirbju un citu rudens velšu gardumus ziemai. Viņa uzskata, ka mūsu tradicionālie ķirbji nav pelnījuši, ka tos ignorē un pienācīgi nenovērtē: „Veikalos ir ļoti daudz no dažādām valstīm ievestu augļu un dārzeņu, par kuriem mēs zinām gaužām maz. Mēs pat nezinām, kā tos pagatavot un ar ko kombinēt. Tāpēc ir jālieto pārtikā mūsu pašu sen pārbaudītos un veselīgos ķirbjus.”

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.