ZINI:
Mazsadalījušies zirgu mēsli ir tie, kas stāvējuši 2–2,5 mēnešus (zaudējuši 10–15% no sākotnējās masas).
Vidēji sadalījušies ir stāvējuši apmēram 4 mēnešus (zaudējuši 20–30% savas masas). Stipri sadalījušies stāvējuši 6–8 mēnešus un kļuvuši tumši brūni līdz melni (zaudējuši 40–60% masas).
Zirgu mēslu trūds veidojies 8–12 mēnešus (zaudējis 65–75% savas masas).
Tātad, ja nopirksiet 100 kg zirgu mēslu, tad pēc gada iegūsiet 25–35 kg zirgu mēslu trūda. Sadalīšanās laikā pieaug barības elementu koncentrācija.
Svaigu zirgu mēslus, lai nodrošinātu siltumu un agru ražu, izmanto tikai siltumnīcas, lecektīs un augstajās dobēs.
Arvien vairāk cilvēku atkal izrāda interesi, par iespējām izaudzēt pašiem savu, veselīgu pārtiku. Viena no iespējām, kā to nodrošināt -- starp daudzajiem, rūpnieciski apstrādātājiem, arī organiskajiem mēslojumiem, izvēlēties pavisam dabisku, no kūts nākušu mēslojumu. Pie tādiem noteikti ir jāpieskaita arī zirgu kūtsmēsli.
Zirgu mēslu priekšrocības
Ļoti svarīgs ir ekonomiskais aspekts -- tie ir salīdzinoši lēti. Atradu sludinājumos (pašam gan jābrauc pakaļ), ka sadalījušos zirgu mēslus piedāvā par 5 eiro apmēram 500 kg, tātad tonna maksās ap 10 eiro. Ar šādu daudzumu pēc maksimālās programmas var nomēslot 200 m². Tādā platībā jau var izaudzēt vienai ģimenei visu nepieciešamo.
Kāpēc labāki, nekā citi mēsli-
Pārējās zirgu mēslu priekšrocības, kas tos atšķir no citu dzīvnieku, jo sevišķi liellopu mēsliem:
Zirgu mēsli salīdzinājumā ar plašāk izmantotajiem liellopu mēsliem satur vairāk sausnes un ir mazāk ūdeņaini, tajos ir tikai 75% ūdens.
Ļoti pozitīva īpašība, kas sevišķi raksturīga zirgu mēsliem, ir to spēja sadaloties ražot siltumu. Tādēļ tie ir nepārspējami siltuma nodrošināšanā neapkurināmās siltumnīcās, lecektīs, augstajās dobēs. Tiesa. šī īpašība, gan attiecas tikai uz svaigiem zirgu mēsliem.
Zirgu mēsli ir arī dabiskāki, jo zirgi uzturā pamatā izmanto zāles lopbarību un netiek tik daudz piebaroti ar citu barību, kā pārējie liellopi, tādēļ arī to smaka nav tik nepatīkama un asa, kā tas ir, piemēram, govju kūtsmēsliem.
Pēc barības elementu sastāva zirgu mēslos ir 1,5 reizes vairāk slāpekļa (N) kā liellopu kūtsmēslos, par 75% vairāk fosfora (P2O5), bet kālijs (K2O), ir pat 2,3 reizes vairāk.
Zirgu fermās, kur šie mēsli tiek savākti, visbiežāk tie ir bez pakaišiem vai ar ļoti minimāliem pakaišiem, tātad var teikt -- mēslu koncentrāts.
Tā kā zirgu mēsliem ir bāziska vai sārmaina reakcija (zālaugu lopbarība), tad tie sevišķi labi ir skābākās augsnēs, kur pHkcl ir jāpaaugstina.
Svaigi kompostam un lecektīm
Svaigus zirgu mēslus vislabāk ir kompostēt -- gan no augu barības vielu izmantošanas, gan vides piesārņojuma, gan arī higiēnas un drošības viedokļa. To izdalītais siltums ļoti sekmēs kopējo kompostēšanās procesu.
Lai maksimāli izmantotu izdalīto siltumu, komposta kaudzi ik pārnedēļas pārrok, lai papildu pievadītu gaisu. Zirgu mēsli kompostēšanai ir vieni no piemērotākajiem.
Labākais veids, kā tos izmantot, bez kompostēšanas ir tos izmantot kā siltuma avotu segtajās platībās -- siltumnīcas un lecektīs. To izdalītais siltums nodrošina apkures izdevumu samazināšanu vai daļēji apkuri aizvieto. Sadalīšanās laikā tie spēj radīt iespaidīgu 70–80 ºC augstu temperatūru. Tā iespējams iegūt par vairākām nedēļām agrākas ražas.
Svaigus -- arī augstajās dobēs
Izmantojot tos kā siltuma avotu augstajās dobēs, rok 1–2 lāpstu platuma tranšeju, kurā 20–30 cm biezumā liek zirgu mēslus un pa virsu tikpat daudz augsnes substrātu.
Pēc sezonas pilnībā sadalījušos zirgu mēslus, pārrok kopā ar pārējo augsnes substrāta slāni. Paaugstinātajās dobes vispirms liek veca sausa siena slāni līdz 10 cm un tad 20 cm biezu zirgu mēslu slāni un pa virsu vēl tikpat daudz augsni. Abos gadījumos augsni neliek virsū uzreiz, bet pagaida, ka mēsli sāk izdalīt siltumu. Visvairāk svaigu zirgu mēslu izdalītais siltums noder smagās un kūdrainās augsnēs, kas pavasarī lēni iesilst. Siltumu var izmantot arī dēstu audzēšanā, bet to ieteiktu tikai tiem audzētājiem, kuriem zirgu mēslu izmantošanā ir vismaz vairāku gadu pieredze.
Kam patīk zirgu mēsli
Visvairāk tie ir piemēroti tādām siltumu mīlošām kultūrām kā gurķi, tomāti, paprika baklažāni. Ar to pielietošanu nevajadzētu aizrauties dārzeņu kultūrām, kas aug salīdzinoši ātri -- redīsiem, visa veida salātiem, dažādiem zaļumiem.
Ja ir plānot zirgu mēslus izmantot dažādu dārzeņu mēslošanā, tad tikai pēc priekšauga novākšanas rudenī. Mēslus iestrādā augsnes rudens rakšanas vai aršanas (motobloks) laikā. Var izmantot kāpostiem, ķirbjaugiem, agriem kartupeļiem. Mazākās devās arī -- no sīksīpoliņiem stādītajiem sīpoliem. Ir pētījums, ka, iestrādājot 10–20 kg/10 m² zirgu mēslu, ražas pieaugums kartupeļiem ar katriem iestrādātiem 10 kg kūtsmēslu ir 1,75 kg. Dodot lielākas devas, pieaugums sarūk, jo vairāk šī kultūra produktīvi nemaz nespēj izmantot.
Kā iestrādā zirgu mēslus augsnē
Mazāk iekoptās, kā arī smagākā (māla) augsnē 8–12 cm dziļi, bet iekoptās vai smilts augsnēs 20–27 cm dziļi.
Seklāk šos mēslus iestrādā arī seklās, pārmitrās augsnēs, bet dziļāk augsnē, kas biežāk cieš no mitruma trūkuma. Jo labāk un vairāk zirgu mēsli ir sadalījušies, jo labāk tos izmanto dārzeņu kultūras.
ZIRGU MĒSLI KĀ PAPILDMĒSLOJUMS
Vai tos var izmantot kā papildmēslojumu? Jā, var, taču obligāti jāievēro daži nosacījumi. Tos izmanto tikai veģetācijas perioda pirmajā pusē un kultūrām, kurām ražu vāks ātrākais pēc mēneša.
Rīkojas šādi:
Zirgu mēslus liek plastmasas traukā (metāla nederēs), atšķaida 1:1 ar siltu ūdeni un atstāj uz 2–3 dienām, vairākas reizes dienā apmaisot.
Iegūto šķīdumu šķaida ar ūdeni 1:10.
Augsni pirms papildmēslojuma likšanas salaista.
Ar zirgu mēslu šķīdumu vēlu vakarā aplaista augus. Nekādā gadījumā to nedara dienas laikā.
Atlikušo koncentrātu, lai izvairītos no slāpekļa zudumiem, glabā noslēgtā traukā.
Žurnāls „Dārza Pasaule”
Māris Narvils
