Darbīgās vielās pārrēķinātais izmantoto pesticīdu daudzums augļu koku un ogulāju vienam hektāram ir samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu kultūraugu sējumos un stādījumos 2019. gada ražai.
Ābelēm izmantotais pesticīdu daudzums vienam hektāram stādījumu samazinājies no 1,28 kg 2014. gadā līdz 0,82 kg 2019. gadā jeb par 36%, ķiršiem attiecīgi no 1,28 kg līdz 0,31 kg jeb par 76%, plūmēm – no 0,83 kg līdz 0,30 kg jeb par 63%, bumbierēm – no 2,18 kg līdz 1,87 kg jeb par 14%, avenēm – no 0,44 kg līdz 0,16 kg jeb par 63%, bet zemenēm – no 0,44 kg līdz 0,06 kg jeb par 86%.
2019. gadā 23% plūmju platību, 25% aveņu, 30% ābeļu, 31% ķiršu, 36% zemeņu un 56% bumbieru platību tika apstrādātas ar pesticīdiem.
Savukārt atklātā lauka dārzeņu platībās vienam sējumu un stādījumu hektāram izmantoto pesticīdu daudzums pieaudzis burkāniem, galda bietēm un sīpoliem, bet samazinājies kāpostiem. 2019. gadā vienā hektārā burkānu sējumos izmantoto pesticīdu daudzums palielinājies no 2,09 kg 2014. gadā līdz 3,34 kg 2019. gadā jeb par 60%, sīpolu – attiecīgi no 3,03 kg līdz 3,49 kg jeb par 15%, bet galda biešu – no 0,70 līdz 1,78 kg jeb par 153%.
Kāpostu stādījumos vienam hektāram izmantoto pesticīdu daudzums samazinājies no 1,01 kg 2014. gadā līdz 0,86 kg 2019. gadā jeb par 15%, bet kartupeļu stādījumos attiecīgi no 2,05 kg līdz 2,00 kg jeb par 2,4%.
2019. gadā 87% kāpostu, 89% sīpolu stādījumu, 90% burkānu un galda biešu sējumu bija apstrādāti ar pesticīdiem, galvenokārt herbicīdiem nezāļu apkarošanai. Pesticīdi lietoti 67% kartupeļu stādījumu.
„Atkarībā no laikapstākļiem, pesticīdu izmantošana gadu no gada atšķiras. Sausos apstākļos vairāk attīstās dažādi kaitēkļi, kuru ierobežošanai izmanto insekticīdus, bet mitros – gan slimības, gan nezāļu populācija, kuru ierobežošanai attiecīgi izmanto fungicīdus un herbicīdus. 2019. gads salīdzinoši bija sausāks – īpaši pavasaris un vasaras pirmā puse, tādēļ slimības attīstījās mazāk un to ierobežošanai fungicīdi tika lietoti maz, bet atsevišķos laukos tos nebija nepieciešams lietot vispār. Herbicīdu lietošanas pieaugumu var skaidrot ar sezonālo apstākļu atšķirībām dažādos gados, kā ietekmē mainās lietoto herbicīdu spektrs. Nezāļu efektīva ierobežošana dārzeņu platībās ir pamatnosacījums ražas iegūšanai. Lēmums par konkrēta herbicīdu veida izvēli ir atkarīgs no kultūraugu attīstības stadijas un laika apstākļiem. 2019. gada sezonā sausie laika apstākļi radīja nepieciešamību lietot herbicīdus pēc kultūraugu sadīgšanas, piemēram, prosulfokarba un metamitrona preparātus, kuru patēriņš uz vienu hektāru bija salīdzinoši lielāks, skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers.
