„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 5. decembris
Ceturtdiena
Klaudijs, Sabīne, Sarma
-0.8 °C
apmācies

Ārkārtējā situācija ir, atbalsta mehānisma – nav!

Līdz ar “Covid-19” ierobežojošo pasākumu ieviešanu neapskaužamā situācijā nonākušas sabiedriskās ēdināšanas iestādes, kurām ir aizliegts ierastā veidā sniegt ēdināšanas pakalpojumus -- ēdienu drīkst izsniegt tikai līdzņemšanai.


Elvis Vingris, kurš saimnieko Daugavpilī iecienītajā garstrobārā “Vēsma”, raksturojot pašreizējo situāciju, pastāstīja “Latgales Laikam”, ka patlaban ēstuvē tiek pieņemti pasūtījumi pa tālruni un cilvēks var atnākt pēc pasūtījuma pats vai ari pasūtīt piegādi uz mājām.

Sakarā ar izmaiņām, kuras nācies ieviest piespiedu kārtā, uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 50%. Bez darba ir palikusi arī liela daļa darbinieku.

Neskatoties uz valdības solījumiem sniegt uzņēmējiem palīdzību, reāla palīdzība joprojām nav pieejama. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas jau ir pagājusi vairāk nekā nedēļa, taču nekādas veidlapas ar norādēm, kur jāvēršas un kādi dokumenti jāiesniedz palīdzības saņemšanai, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) joprojām nav pieejamas un uzņēmēji ir neziņā.


Cilvēki, kam sakarā ar ierobežojošajiem pasākumiem vajadzētu doties dīkstāvē, jau vairāk nekā nedēļu nezina, kā rīkoties turpmāk.


Gan daudzi darba devēji, gan arī darba ņēmēji ir sašutuši par valdības rīcību, kas pieņēma lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, iepriekš neizstrādājot uzņēmēju un bez darba palikušo cilvēku atbalsta mehānismu. Rezultātā arī uzņēmuma turpmākā pastāvēšana ir apdraudēta.

Uzņēmējs uzskata, ka valdībai vispirms vajadzēja izstrādāt reāli darbojošos atbalsta mehānismus un tikai pēc tam izsludināt ārkārtējo situāciju: “Viņi nedēļu domāja, kā lēmumu par ārkārtējās situācijas ieviešanu pasniegt cilvēkiem, bet nepadomāja, kāds būs atbalsta mehānisms. Vispirms tika pieņemts lēmums visu slēgt, bet -- kā rīkoties tālāk, skaidrības nebija. Patlaban uzņēmums ir ļoti sarežģītā stāvoklī un nav zināms, cik ilgi, strādājot šādā režīmā, tas spēs izturēt,” teica Elvis.


“Tiklīdz es atveru kafejnīcas durvis, man ir mīnus 300 eiro”

Bāra/kafejnīcas “Ezītis miglā” saimnieks Jānis Priede “Latgales Laikam” atzina, ka līdz ar “Covid-19” ierobežojošo pasākumu ieviešanu uzņēmuma apgrozījums ir krities par teju 98%. Atlikusi ir tikai piegāde, bet cilvēki nāca uz šo kafejnīcu galvenokārt tāpēc, lai paēstu uz vietas.

Kafejnīcai ir daži pastāvīgi klienti, kas turpina nākt un pasūtīt ēdienu, lai tādējādi atbalstītu savu iecienīto ēstuvi, kaut arī paši varētu mājās uztaisīt paēst. Diemžēl arī viņu skaits ar laiku samazinās. Vairāk ir klientu, kas izmanto iespēju saņemt ēdienu ar piegādi. Savukārt pārtikas preču veikali, pielāgojoties situācijai, piedāvā pārtikas produktus ar lielām atlaidēm, kā rezultātā cilvēkiem ir izdevīgāk pašiem gatavot maltīti mājās.

„Tā kā rēķini ir jāmaksā šā vai tā, es nevaru aizvērt kafejnīcu. Līdz ar to tā turpina darboties, lai vismaz būtu nauda apgrozījumam, jo, tiklīdz es atveru kafejnīcas durvis, man ir mīnus 300 eiro. Savukārt, lai šādu naudas summu nopelnītu, kafejnīcai dienā ir jāpārdod vismaz 60--70 porcijas, kas nav diez ko reāli. Var jau arī vienkārši ēstuvi aizvērt, un tas būtu vieglākais. Taču es ceru, ka līdz 6. decembrim situācija uzlabosies un cilvēkiem, vismaz ar ierobežojumiem, atļaus apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes,” pauž Jānis.


Savukārt, runājot par valdības solīto atbalstu uzņēmējiem, Jānis uzsver, ka tur ir daudz dažādu nianšu, tai skaitā nedrīkst būt nodokļu parādu. Taču lielākajai daļai sabiedrisko ēdinātāju tādi ir, jo uzņēmēji vēl nav paspējuši atkopties no pirmā “Covid-19” viļņa, kura laikā arī radās šie parādi.

Apmeklētāju skaits kafejnīcā samazinājās jau septembra otrajā pusē, kad tika izziņots, ka Daugavpils ir kļuvusi par “Covid-19” perēkli, bet tagad ir pielikts punkts visam. Ir darbinieki, kas līdz ar ierobežojumu ieviešanu ir aizgājuši no darba. Ir arī kolēģi, kas ir ar mieru nākt un palīdzēt strādāt kaut vai bez maksas, lai nepieļautu kafejnīcas slēgšanu, taču kafejnīcas saimnieks nevar atļauties šādi rīkoties.

Kafejnīcas „Ezītis miglā” saimnieks cer, ka arī viņa iestādei izdosies tikt to pulkā, kas saņems dīkstāves vai kādus citus atbalstus, kaut arī lielas cerības uz šiem atbalstiem neliek. Tāpat viņš cer, ka pēc tam, kad visi šie ierobežojumi beigsies, cilvēki par kafejnīcu atkal atcerēsies.


Jānis neuzskata, ka sabiedriskās ēstuves bija tās vietas, kur cilvēki visbiežāk inficējās ar “Covid-19”. Saimnieks uzskata, ka lielveikalos ievērot piesardzības pasākumus ir daudz sarežģītāk.


Darba dienu sāk ar lūgšanu Dievam, uz valdības atbalstu necer


“Ēdnīcas Nr. 1” vadītāja Larisa „Latgales Laikam” pastāstīja, ka līdz ar “Covid-19” ierobežojošo pasākumu ieviešanu uzņēmuma apgrozījums krities par aptuveni 70%.

„Cenšamies rosīties, strādājam, bet rezultātā sagatavoto ēdienu nereti nākas apēst pašiem, jo ir sarucis arī to apmeklētāju skaits, kas būtu gatavi ņemt ēdienu līdzi. Samazināt nācies arī strādājošajiem darba laiku,” stāsta Larisa.

Ēdnīcas saimniece atzīst, ka darba dienu sāk ar lūgšanu Dievam. Savukārt uz valdības solīto atbalstu uzņēmējiem īpaši necerot, jo diez vai uzņēmums spēšot izpildīt visas pabalsta saņēmējiem izvirzītās prasības. Turklāt šis īslaicīgais atbalsts nevarēšot atrisināt valstī pastāvošās problēmas, un palīdzībai domātā nauda agrāk vai vēlāk beigšoties.

„Politiskajos jautājumos nejūtos tik spēcīga, lai izdarītu globālus secinājumus, taču būtu labāk, ja atbalsts mazajiem un mikrouzņēmējiem būtu lielāks. Ar nodokļu likmju celšana mazajiem un mikrouzņēmējiem daudzi no tiem tiks nožņaugti,” prognozēja Larisa.

Komentējot valdības rīcību saistībā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu pirms izstrādāti atbalsta mehānismu, Larisa atzina, ka nevēloties nevienam būt soģe, taču, ja valdības vīri mīlētu valsti, kurā dzīvo, un rūpētos par tās iedzīvotāju labklājību, tad daudz kas būtu pavisam citādi. Diemžēl ar saviem darbiem un līdzšinējo rīcību viņi ir uzskatāmi apliecinājuši, ka domā un rūpējas tikai par sevi.


„Tā kā ietekmēt valstsvīru rīcību es nevaru, man neatliek nekas cits kā pašai cīnīties par savu izdzīvošanu. Viena no “Ēdnīcas Nr. 1” “fīčām” pircēju piesaistei ir arī ēdiena tirgošana uz ielas,” stāsta Larisa.

“Ēdnīcas Nr. 1” vadītāja teica, ka zinot daudzas sabiedriskās ēstuves, kuras ir slēgtas ne tikai “Covid-19” izplatības, bet arī nodokļu reformas un citu iemeslu dēļ. „Šajā krīzes laikā mums vajadzētu mobilizēties un kopīgiem spēkiem izdomāt, kas būtu darāms, lai pārvarētu pašreizējās grūtības. Taču te daudz kas ir atkarīgs tieši no valdības,” uzsvēra Larisa.