Daugavpils rajona padomes bijušais izpilddirektors un 9. Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts publiski paziņojis par atgriešanos politikā. Šī gada pašvaldību vēlēšanās “Latgales partijas” sarakstā viņš grasās startēt jaunveidojamā Augšdaugavas novada domes vēlēšanās. Intervijā “Latgales Laikam” viņš atklāja, kādēļ nolēmis šādi rīkoties, kā arī dalījās savos nākotnes nodomos.
* Kādēļ nolēmāt atgriezties politikā un piedalīties pašvaldību vēlēšanās?
-- Esmu nolēmis atgriezties politikā un tieši darbā pašvaldībā. No Daugavpils novada nekad neesmu aizgājis. Mana deklarētā dzīvesvieta joprojām ir “Madaras” Daugavpils novada Medumu pagastā. Visu šo laiku esmu sekojis līdzi notikumiem Daugavpils un Ilūkstes novadā. Uzskatu, ka šajā laikā ir paveikts daudz labu darbu, bet ir arī tādi, kurus es būtu darījis aktīvāk. Bijušie kolēģi, kaimiņi, paziņas un draugi man ir bieži jautājuši -- kad jūs atgriezīsieties? Šobrīd es ar pārliecību saku – kad tad vēl, ja ne tagad?
Pārdzīvoju arī par Ilūkstes novadu, kura pārstāvji gribēja veidot Sēlijas novadu. Cienu sēļu pašlepnumu, lokālo patriotismu un vienmēr esmu teicis, ka Daugavpils rajona priekšrocība bija tā, ka tas atradās divos kultūrvēsturiskos novados -- Latgalē un Sēlijā. Šodien man ir daudz ideju, kā mēs -- latgalieši un sēļi -- varētu sadarboties, iet uz priekšu un dzīvot kopā Augšdaugavas novadā un Latvijā.
* Kādēļ tikai tagad nolēmāt atgriezties politikā?
-- Uzskatu, ka manas zināšanas un prasmes būs īpaši noderīgas laikā, kad tiks veidots jaunais novads un tā struktūras. Šajā sakarā vēlos uzsvērt, ka, vadot lielu pašvaldības kapitālsabiedrību, uzņēmumu „Rīgas ūdens”, esmu guvis vērtīgu pieredzi, līdzīgi kā tas bija, kad strādāju pašvaldībā, Saeimā un ministrijā. Patlaban jūtu vēlmi dalīties ar savu uzkrāto pieredzi. Manuprāt, šim mērķim vispiemērotākā vieta ir tā, kur esmu dzimis, audzis, gājis skolā un strādājis, tātad -- jaunais Augšdaugavas novads.
* Kāda ir jūsu politiskā un darba pieredze?
-- Pēc Vaboles vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad -- Rīgas Tehniskā universitāte). Pēc augstskolas absolvēšanas un rūpniecības siltumenerģētiķa specialitātes iegūšanas sāku strādāt Daugavpils siltumtīklu uzņēmumā par inženieri, pēc tam vadīju Bauskas siltumtīklu uzņēmumu un biju Bauskas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks. Biju arī viens no Tautas frontes dibinātājiem Bauskas rajonā.
1992. gadā atgriezos Daugavpils rajonā, kur sākumā strādāju municipālā direktora amatā, bet pēc tam 14 gadus -- par Daugavpils rajona padomes izpilddirektoru. Izveidojām arī partiju “Mēs savam novadam”, vēlāk tiku ievēlēts 9. Saeimā, biju arī Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Pēc tam desmit gadus pildīju valdes locekļa pienākumus uzņēmumā ”Rīgas ūdens”.
Laikā, kad darbojos pašvaldībā, atjaunojām Brīvības pieminekli Bebrenē (1918.--1920. gada Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem), uzcēlām sporta zāli vidusskolā Ilūkstē, rekonstruējām tiltu un noasfaltējam pilsētas galveno ielu. Salienā atklājām kultūras namu (atklāšanā piedalījās eksprezidents Guntis Ulmanis, maestro Raimonds Pauls), radām iespēju strādāt Bebrenes kultūras namam (šobrīd tur pilnībā nav pabeigta celtniecība), arī Vaboles vidusskolā uzbūvējām sengaidīto sporta zāli. Locikos armijas kazarmas vietā uzbūvējām skolu, armijas klubu pārbūvējām par kultūras centru. Vabolē atklājām Skrindu dzimtas muzeju, kura ekspozīcijas pamatā bija skolotājas Felicijas Sardiko sakrātais vēsturiskais mantojums, dibinājām Naujenes Novadpētniecības muzeju, uzcēlām Raiņa māju Berķenelē. Aizsākām tūrisma objektu -- dabas parka „Daugavas loki” , Dinaburgas, Markovas pilskalna un Slutišķu sādžas aktualizēšanu. Sadarbībā ar Daugavpils Universitātes toreizējo rektoru, profesoru Bruno Jansonu tika izveidota Markovas dabas izziņas taka. Tika izremontētas skolas Eglainē, Salienā, Skrudalienā, Zemgalē. Nīcgales pamatskolas atklāšanā piedalījās eksprezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kurai tas bija pirmais prezidentūras pasākums ārpus Rīgas. Tika dibināti sociālās aprūpes centri Subatē, Kalupē un Višķos. Izveidojām arī Subates Miera namu. Aktīvi darbojāmies komunālās un ceļu infrastruktūras sakārtošanā, palīdzējām uzņēmējiem. Mums izdevās paveikt labas lietas, jo Daugavpils rajonā izveidojām spēcīgu komandu. Daudzi speciālisti turpina strādāt arī šodien.
Kādēļ savulaik startējāt Saeimas vēlēšanās?
-- Piedalīšanās Saeimas vēlēšanās bija ne tik daudz mana vēlme, cik nepieciešamība. Biju solījis cilvēkiem vairākus projektus. Kultūras namam “Vārpa” bija nomainīts jumts. Bija jāvirzās uz priekšu un jāpabeidz tā renovācija. Tāpat biju solījis atjaunot Sventes vidusskolu. Medumu pagastā nebija noasfaltēta viena no centrālajām ielām, tāpat nebija pabeigta ceļa no Daugavpils uz Rīgu (Daugavas kreisajā krastā) asfaltēšana.
Neredzēju iespēju īstenot šos projektus bez valdības atbalsta. Strādājot Saeimā un ministrijā, visus šos solījumus izpildīju.
* Kādēļ startam pašvaldību vēlēšanās izvēlējāties “Latgales partiju”?
-- Bija vairāki piedāvājumi. “Latgales partiju” izvēlējos tāpēc, ka tā ir ietekmīga vietējā reģionālā partija, kas ir plaši pārstāvēta Latgales pašvaldībās. Sadarbība reģiona robežās ir ļoti svarīga. “Latgales partija” ir pārstāvēta arī pilsētā. Saskaņā ar likumu, Augšdaugavas novadam būs jāveido kopīga sadarbība teritorijas attīstības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā ar Daugavpils pašvaldību. Tai ir savs pārstāvis arī Saeimas valdošajā koalīcijā, kas nav mazsvarīgi, jo novadam savas intereses nāksies virzīt arī valstiskā līmenī.
* Kādas vēl sabiedrībā pazīstamas personas startēs Augšdaugavas novada domes vēlēšanās “Latgales partijas” sarakstā?
-- Komanda tiek veidota no darboties gribošiem un varošiem, jauniem, bet jau pieredzējušiem Daugavpils un Ilūkstes novada cilvēkiem, kas savā jomā ir kaut ko sasnieguši. Viņi pārstāv dažādas nozares, pārzina problēmas vietās, kur dzīvo un strādā. Atklāt vārdus pagaidām nevēlos, jo vēl nav pienācis īstais laiks. Diemžēl neesmu pārliecināts arī par to, ka šos cilvēkus kaut kādā veidā neietekmēs pašreizējais administratīvais resurss.
* Jūs teicāt, ka centīsieties panākt, lai gados jauni cilvēki atgrieztos novadā. Kā plānojat to panākt?
-- Statistika liecina, ka laikā, kad aizgāju uz Saeimu, Daugavpils rajonā bija 3300 skolēni. Šobrīd šis skaitlis, saliekot kopā Ilūkstes un Daugavpils novadu, ir vairs tikai 1900. Tas liecina, ka jaunie cilvēki aizbrauc, izmācās un, labākajā gadījumā, paliek Rīgā, sliktākajā – pamet Latviju. Mums nav cita ceļa Augšdaugavas novada attīstīšanā, kā radīt šeit tādus apstākļus, lai jaunieši ne tikai paliktu, bet arī atgrieztos tie, kas ir aizbraukuši.
To var panākt tikai divos veidos. Piesaistot investīcijas, atbalstot uzņēmējus un veidojot šeit pievilcīgas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Otra lieta ir radīt infrastruktūru, kas būtu pievilcīga jaunajām ģimenēm gan izglītības un kultūras, gan arī sporta un veselības aprūpes aspektā. Ja šīs lietas būs konkurētspējīgā līmenī ar Rīgu un citiem reģioniem, jaunieši paliks.
Man ir kauns, klausoties jaunu cilvēku stāstus par to, ka viņi jau piecus gadus cīnās par Līksnas Kultūras nama atjaunošanu. Līksnā darbojas amatierteātris, tautas deju kolektīvs, vokālais ansamblis, citi kolektīvi, kuros jaunieši grib piedalīties, bet šī iespēja ir liegta.
Ja mēs, pašvaldībā strādājošie, neradīsim iespējas un nesekmēsim attīstību, tad cilvēki tās meklēs citur.
Ir skaidrs, ka uz katru pagastu rūpnīcu mēs neatvedīsim. Šī attīstība ir jārada ap Daugavpili, līdzīgi kā tas ir Pierīgā, kur ir bagātākās pašvaldības, jo daudzi strādā Rīgā, bet dzīvo un izmanto pašvaldību radīto infrastruktūru Pierīgā, kur ir pievilcīga vide un svaigs gaiss.
Vēl viena lieta ir Lociku lidlauka potenciāls, kas ilgus gadus nav ticis izmantots.
* Kādas vēl būs komandas prioritātes jaunveidojamajā novadā?
-- Latgaliešu un sēļu nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība, identitātes stiprināšana un pašapziņas celšana, uzņēmējdarbības veicināšana, pakalpojumu dažādošana un attīstība, sadarbība ar nevalstisko sektoru, kā arī sociālās nevienlīdzības mazināšana.
Man ir sajūta, ka patlaban daudzi cilvēki ir nepamatoti apvainoti un arī apvainojušies. Pirms 30 gadiem janvārī barikādēs mēs visi bijām vienoti mērķim neatkarīgi no sociālā stāvokļa, tautības un reliģijas, bet šobrīd esam sašķelti. Mūsu uzdevums ir cilvēkus vienot. Savā priekšvēlēšanu programmā nerakstīsim vispārējas fāzes, bet gan konkrētas lietas, ko mēs cilvēkiem apsolām četros gados izdarīt.
Komentāri