Aizvadītās nedēļas nogalē, 12. februārī, pēc ķīniešu kalendāra sākās Vērša gads, kurš turpināsies līdz 2022. gada 31. janvārim. Lai noskaidrotu, kas ir raksturīgs vērša gadam un kā to sagaida Latgales zoodārzā, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu tā vadītāju Mihailu Pupiņu.
“Neesam gluži astrologi, bet no biologu viedokļa, vērtējot pēc šī dzīvnieka -- vērša, buļļa, govs -- īpašībām, kas ir tāds veselības, spēka un enerģijas simbols, ceram, ka šogad beigsies visas epidēmijas, karantīnas un daudzi citi nesaprotami pasākumi, kuri cilvēkus jau ir gana nomocījuši. Ceram, ka pēc vakcinēšanas viss pavērsīsies uz labo pusi,” pauda Mihails Pupiņš.
Tāpat tiek cerēts, ka šis gads būs miermīlīgs, bez plašiem konfliktiem, kariem un citiem agresijas aktiem, jo vērsis tomēr ir zālēdājs – veģetārietis, nevis plēsējs. Tā kā šie dzīvnieki ir sociāli, dzīvo baros, savstarpēji komunicējot, cerams, ka arī cilvēki būs draudzīgāki cits pret citu.
Tā kā vērši mēdz mēroties spēkiem, kas ir tādas kā sava veida sporta sacensības, šis gads varētu būt veiksmīgs visiem, kas nodarbojas ar sportu un fiziskām aktivitātēm.
Latgales zoodārzs Vērša gadu sagaida kopā ar saviem “vēršiem” -- vērša vardēm. Vērša vardēm ir raksturīgs liels resns ķermenis, zaļā vai brūnā krāsā ar baltu līdz gaiši dzeltenu vēderu un melnām svītrainām ekstremitātēm. Vērša vardes ķermenis var sasniegt 20, bet pakaļkājas 25 centimetru garumu. Savukārt vardes svars var pārsniegt puskilogramu. „Ir bijuši gadījumi, kad vērša vardes, aizsargājot savas ūdenstilpes, pat uzbrūk ziloņiem,” norādīja Mihails Pupiņš.
Tā kā šobrīd ir karantīna, Vērša gads zoodārzā tiek sagaidīts bez plašām svinībām, bez pulcēšanās, ievērojot visas drošības prasības. Iespējams, ka tad, kad zoodārzs tiks atklāts apmeklētājiem, dabas draugiem tiks organizēts arī kāds plašāks pasākums.
Kopumā aizvadītais gads Latgales zoodārzam bijis piepildīts ar dažādiem sasniegumiem. Izmantojot karantīnas laiku, zoodārzā ir atjaunoti daudzi vecie terāriji, uzlabojot to dizainu un bagātinot vidi, kas nebija iespējams laikā, kad zoodārzā viesojās apmeklētāji.
Tāpat turpinās Daugavpils domes atbalstītā projekta īstenošana, kas paredz Purva parka izveidi. Purva parkā paredzēts uzstādīt arī kameras. Līdz ar to iedzīvotāji arī attālināti varēs vērot tur notiekošo -- kā ligzdo putni, kā peldas un kurkst vardes utt.
„Pērn zoodārza zinātnieki padalījās vairākos starptautiskos zinātniskos projektos, tai skaitā pētīja invazīvās zivju sugas -- rotāna izplatību. Tāpat zoodārza zinātniekiem pērn Latvijas herpetofaunā izdevās atklāt jaunu glodeņu sugu. Herpetologiem šādi atklājumi gadās visai reti. Līdzīgs atklājums Latvijā pēdējoreiz reģistrēts tieši pirms 200 gadiem -- 1820. gadā, kad tika aprakstīti purva bruņurupuči,” informēja Mihails Pupiņš.
Ievērojot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus, zooloģiskā dārza darbinieki turpina uzraudzīt savu dzīvnieku veselību un pēcnācējus. Dažus no tiem pat nācies izauklēt mājās -- piemēram, tamarīna pērtiķus.
Daži zoodārza iemītnieki gaida, kad beidzot satiks savus partnerus ģimenes izveidei. Piemēram, ūdru tēviņš, kurš zoodārzā dzīvo vairāk nekā gadu, šobrīd gaida draudzeni no Spānijas. Šī ģimene apmetīsies iestādes pirmajā stāvā, hidrobiontu zonā, kur tiem ir paredzēts atsevišķs rezervuārs.
Vērt durvis apmeklētājiem Latgales zoodārzs plāno aprīlī, kad tiek prognozēta karantīnas atcelšana.
