„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 27. aprīlis
Sestdiena
Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
+3.7 °C
skaidrs laiks

Aptauja -- Vai iedzīvotāji vakcinējas pret ērču encefalītu

Ir klāt pavasaris, atdzīvojas daba, no ziemas miega mostas dažādas dzīvās radības, tostarp ērces. Nepatikšanas draud tad, ja pēc ērces koduma cilvēks inficējas ar ērču encefalītu. Taču mums ir iespēja pasargāt savu veselību un izvairīties no šīs bīstamās slimības, vakcinējoties. Avīzes „Latgales Laiks” reportiere jautāja iedzīvotājiem, vai viņi vakcinējas pret šo slimību.

Vladimirs, pensionārs: „Vasarā un rudenī eju uz mežu diezgan bieži. Uz tālīniem un dziļiem mežiem nebraucam, tikai pa savu rajonu, taču ērces var sastapt arī šejienes mežos, bet pagaidām encefalīts mums ir gājis secen. Vakcinēties neplānoju, arī agrāk neesmu to darījis un pagaidām viss ir labi. Protams, atgriežoties no meža, rūpīgi apskatu sevi un nomainu apģērbu. Tas ir viens no variantiem, kā izvairīties no ērces piesūkšanās, jo, lai atrastu piemērotu vietu, kukainim jātiek cauri apģērbam līdz ādai.”

Ļubova, strādā topogrāfijas jomā: „Esmu vakcinējusies, revakcinācija jāveic pēc 3—4 gadiem, t.i., man būs atkārtoti jāpotējas 2023. gadā. Labprāt eju uz mežu – baudu dabu, sēņoju, ogoju. Atnākot no meža, vienmēr atrodu ērces, tāpēc nolēmu neriskēt. Esmu vakcinējusies un mierīgi eju uz mežu. Lai kā agrāk ģērbos, vīstījos, vienmēr pārnesu mājās šos kukaiņus, un tad nolēmu -- lai katrreiz nebūtu jāuztraucas, vakcinēšos.”

Ludmila, pensionāre: „Dziļi biezoknī neeju, dažkārt braucam sēņot, taču ne tik bieži kā aizrautīgi sēņotāji. Mežā es atpūšos, pastaigājos un baudu dabu. Eju pa iemītām taciņām, manuprāt, tur ērces nevar „noķert”, tāpēc par vakcināciju neesmu pat domājusi. Pastaigājos parkos, bet, ja sagribas ogu vai sēņu, nopērku tirgū – tas ir gan ātrāk, gan izdevīgāk nekā maksāt par braucienu un visu dienu pavadīt mežā, riskējot „atvest” sev līdzi ērci un pēc tam bažīties par veselību.”

Jevgeņijs: „Eju uz mežu gan ogot, gan sēņot. Reiz bija piesūkusies ērce. Aizbraucu uz slimnīcu, noņēma ērci un veica tās analīzi. Izrādījās, ka tā nav encefalīta pārnēsātāja. Taču toreiz sabijos un nolēmu vakcinēties, lai izvairītos no liekiem uztraukumiem. Tagad staigāju pa mežu mierīgi, ne no kā nebaidos.”

Marija, pensionāre: „Esmu jau cienījamā vecumā, uz mežu dodos ļoti reti, lai gan agrāk gāju uz mežu bieži. Vakcinējusies neesmu, taču uzskatu, ka jāuzticas medicīnai, nevis jācer, ka tāpat viss būs labi. Katrs lemj pats – kāds vakcinējas, kāds ne. Dažkārt nepaveicas un ērce piesūcas, pastaigājoties parkā. Savukārt tiem, kuri bieži dodas uz mežu, vajadzētu nopietni apsvērt vakcināciju pret ērču encefalītu.”