Maija izskaņā Latvijas Republikas tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar Ziemeļlatgales iedzīvotājiem, lai informētu par ministrijas aktualitātēm, kā arī uzklausītu iedzīvotājus. Vairāk par šo tikšanos, kā arī komunikāciju ar iedzīvotājiem un tās nozīmi ministrijas darbā avīzei “Latgales Laiks” pastāstīja Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.
Tieslietu ministra tikšanās ar Ziemeļlatgales iedzīvotājiem norisinājās tiešsaistē. Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs pastāstīja, ka tieši pēdējā maija nedēļā Saeimas komisijās tika atbalstīti vairāki nozīmīgi likumu grozījumi, par kuriem tikšanas laikā tika informēti arī iedzīvotāji.
“Tikšanās laikā ministrs iepazīstināja iedzīvotājus ar aktualitātēm Tieslietu ministrijas kompetenču jomā,” norāda Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs, “maija pēdējā nedēļa bija bagāta ar lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Piemēram, Saeimas komisija trešajā lasījumā atbalstīja lēmumu par kadastrālās vērtību iesaldēšanu līdz 2025. gadam, kamēr Finanšu ministrija nav veikusi nekustamā īpašuma nodokļa reformu. Tas bija viens no Tieslietu ministrijas priekšlikumiem.”
Maija nogalē Saeimas komisija otrajā lasījumā atbalstīja nozīmīgus grozījumus, lai ierobežotu nomas maksas maksimālo apmēru piespiedu nomas attiecībās. “Latgalē tas, iespējams, nav tik aktuāli, bet tā ir īpaši aktuāla tēma Rīgā, kad zeme pieder vienam, bet nekustamais īpašums uz tās – citam īpašniekam. Piemēram, daudzdzīvokļu nami, kas uzbūvēti uz citam īpašniekam piederoša zemes gabala. Šobrīd pastāv situācija, kad zemes īpašnieki nosaka diezgan augstu nomas maksu iedzīvotājiem. Bieži vien šī nomas maksa ir no 6 līdz pat 9% no īpašuma kadastrālās vērtības. Daudzi šādu situāciju mēģina pārvērst biznesā, mērķtiecīgi izpērkot zemi, uz kuras atrodas citam piederošs nekustamais īpašums, un izraksta nesamērīgus nomas rēķinus. Mēs divus gadus strādājām pie grozījumiem, kas ierobežotu maksimālo nomas maksu. Mūsu piedāvātais likumprojekts paredz, ka šādos gadījumos nomas maksa nedrīkst pārsniegt 4% no kadastrālās vērtības,” stāsta Aldis Bukšs.
Vairāki Tieslietu ministrijas ierosinātie likumu grozījumi piedāvā risinājumus, kas skar aktuālās problēmas nekustamā īpašuma jomā. Aldis Bukšs pastāstīja: “Strādājām arī pie likumprojekta, kas nosaka iziešanu no dalītā īpašuma. Ļoti svarīga tēma ir arī zemesgrāmatas nodokļa samazināšana fiziskām personām no 2% līdz 1,5% no īpašuma vērtības un juridiskām personām no 6% līdz 2% procentiem. Saeimas Juridiskā komisija arī šo mūsu priekšlikumu maija beigās apstiprināja trešajā lasījumā. Šīs ir tās aktuālās lietas, kas interesē iedzīvotājus praktisku iemeslu dēļ.” Kā nozīmīgu Tieslietu ministrijas veikumu 2020. gadā Aldis Bukšs min Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kā arī ģenerālprokurora atlases kārtības maiņu.
Jautāts, kas ir tās lietas un problēmas, kuras tikšanās laikā aktualizēja Ziemeļlatgales iedzīvotāji, Aldis Bukšs atzīst: “Nesaņēmām nevienu jautājumu un komentāru par administratīvi teritoriālo reformu. Ziemeļlatgales iedzīvotājus interesē, kā stimulēt uzņēmējdarbību reģionā. Latgalē uzņēmējiem, kas atver jaunas ražotnes, ir iespēja iegūt Latgales Speciālās ekonomiskās zonas statusu. Šis statuss paredz dažādus nodokļu atvieglojumus. Viens no būtiskākajiem jautājumiem reģionā ir ceļu infrastruktūra. Šajā jomā darbs notiek, un tas ir jāturpina. Iedzīvotājus interesē arī tas, kas notiek ar administratīvo reģionu izveidi. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi konceptu par administratīvo reģionu ieviešanu, bet pagaidām nejūtam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu.”
Aldis Bukšs norāda, ka tikšanās laikā izskanēja arī jautājumi, kas tieši saistīti ar Tieslietu ministrijas kompetencēm: “Ir daļa jautājumu, kas tiešām ir Tieslietu ministrijas kompetencē, bet, lai pieņemtu kādu lēmumu, ir nepieciešams visas valdības un Saeimas atbalsts. Liela daļa iedzīvotāju jautājumu ietilpst citu ministriju kompetencē, piemēram, OIK – elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente, kas ir Ekonomikas ministrijas pārziņā.”
Jāpiebilst, ka ne tikai tieslietu ministrs, bet arī citi ministri un ministriju pārstāvji regulāri tiekas ar dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem. Maijā tikšanās ar Latgales reģiona iedzīvotājiem rīkoja arī Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Savukārt 14. jūnijā reģionālajā vizītē Daugavpili apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Runājot par iedzīvotāju aktivitāti, Aldis Bukšs atzīst, ka, tiekoties klātienē, iedzīvotāju aktivitāte ir daudz lielāka: “Iespēju tikties ar Tieslietu ministriju tiešsaistē izmantoja vien 20 iedzīvotāji. Bet tas ir saprotams, jo tieslietu tēmas daudzus nemaz tieši neskar, tāpēc interese ir mazāka. Mūsu darbs ir turpināt sabiedrības informēšanu.”
Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs uzsver, ka šādas ministrijas tikšanās palīdz gan informēt sabiedrību, gan arī saprast, kā organizēt ministrijas darbu. “Es arī turpmāk aicinu iedzīvotājus komunicēt,” saka Aldis Bukšs, “jo šis ir efektīvākais veids, kā paust savas bažas, izstāstīt problēmjautājumus un palīdzēt mums saprast, kas cilvēkiem ir svarīgs un kā rast risinājumus.”
