Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 26. jūlijs
Pirmdiena
Ance, Anna, Annija
+16.1 °C
daži mākoņi

Šokolada kolns

Svieži izlūbeiti (kai vacī latgalīši saceitu – izgaļdeiti) zierneiši voi cukra iudiņs bārnim beja naškis (kai vacī latgalīši saceitu – gordāklys) munys babys i dzeda bierneibys vosoruos. Ka atbrauce krystāvs, atvede kaidu cukerku voi bonbonku. A iz lelim svātkim i šokoladu (kai vacī latgalīši saceitu – čikaladu).


Es škierzlotus naredzieju. Latgola ir gon azaru, gon kolnu zeme. I ojojoi kaidu! Muokūņkolns. Sauliskolns. Līpu i Dzierkaļu kolni. Teikuos i pastuoškūs īmyužynuoti! Dzejā apdzīduoti, glaznuos saglaznuoti. Ni mozuociņ kai azari!

Bet ir vīns kolns Latgolā – ar vysgorduokū nūsaukumu! Sauliskolna īlys molā, sūpluok Jasminu i Cereņu īlom! Garšeigi, aromatiski, acim teikami! Nui, tys ir Šokolada kolns Kruoslovā.

Ar lelajim bruolim auguma ziņā jis navar sasaceņst, bet – kaidys legendys, kaidi nūstuosti ir sacarāti par itū kolnu!

Vīnu reizi siermais grafs Pļaters pīčēre sovu jauneņū sīvu nauzticeibā. Hopš, lyka kolpim sīvu sasīt, aizvest attuoluok, aprakt dzeivu, a viersā izbērt pamateigu zemis kolnu. Piec kaida laika grafa dusmis nūploka, jis raudova žālys osorys, bet izmaineit paguotni nabeja varams! Zīmā grafs neikuļova sovā pilī, a vosorā, kod beja saulains, radikulita i reimatisma izmūceitais vacyns steberēja pi tuo kolna, sēdēja tī zviļnī i gauži raudova. Bādys beja pamateigys i eistys! Osorys, kurys byra iz zemis, palyka par škierzlotim – jī lūžņova pa vysu kolnu, raudzēja īsaspraukt cītuos, sakoltušuos zemis spraudzeņuos! Ari niu iz kolna var redzēt škierzlotus. Tai runoj.

Vēļ ir stuosts, ka jau pyrma symts godim te beja jaunistis īmīļuota sasatikšonuos vīta. Puiši sovys īcarātuos cīnuojuši ar šokoladu, partū ari kolnam ir taids nūsaukums.

Jo cytu kolnu nūsaukumi var byut ka ir pat godu symtim i pat tyukstūšom godu seneji, tod itais ir cīši jauns, cīši moderns nūsaukums – izrītūšs nu Lelūs geografiskūs atkluojumu i puortykys industrejis.

Kod 16. g. s. 20. godūs konkistadori īsaroda acteku i maiju zemēs, svešinīki tyka pacīnuoti ar dīvu dzierīni – sabarztu kakao pupeņu, osūs pyporu i kukuruzys puokšu maisejumu iudinī. Tys beja solts, mundrynūšs dzierīņs. 18. g. s. eiropīši īmīļova korstu, soldynuotu kakao pupeņu dzierīni, bet 19. g. s. īsavuicēja īgiut kakao eļļu i suoce ražuot jau cītū šokoladu.

Myusim šokolads parosti asociejās ar nūteiktu geometrisku formu – tāfeleiti. Kruoslovā na tāfeleite, a vasals vazums, rikteigs kolns!

Lokalajā publicistikā i lokalajā beletristikā vairuokys reizis ir ekspluatāts taids sižets – vīntīšam izstuosta, ka itamā kolnā ir šokolads, i jis īt i garšoj muolu1. Nu eistyn kai Ontona Kūkuoja poezejā, kur liriskais varūņs vyss izamuozovs ar muolu, bet vēļ tū zīž viersā i ād!

Niu nu Šokolada kolna muola taisa seikkeramikys izstruoduojumus i itī suveniri ir taida emocionala, mīleiga Kruoslovys vizitkarte.

Te beja Ernests Brastiņš. 1924. goda vosorā jis ar paleigim izmiereja i izpieteja itū piļskolnu. Tyka atrosts kultursluoņs ap 1 metru bīzs, a tymā īškā atrostys trauku lauskys (kai vacī latgalīši saceitu – sučis), ūglis, dzeivinīku kauli i akmiņa cierva fragments. Nikuo diža!

Piļskolns atsarūn 0,5 km gara, šaura kolna auškuokajā vītā. Tei vīta atsarūn apmaram 30 m viersyn upei, kura tak vokoru pusē zamaškā pi kolna. Plokums (piļskolna centralais, izleidzynuotais i īžūguotais laukums) ir nu 15 leidz 30 m plots i ap 80 m garš. Plokuma zīmeļu golā ir 2 vaļneiši, leluokais iraida ap 1 m augsts. Leidzeigi ir ari ituo plokuma dīnvydu molā. Reitu pusē ir 2 m dziļš gruovs, a vokuru pusis molā terase, kura savīnoj vaļņus i gruovus, kuri ir zīmeļu i dīnvydu golūs.

Daudz kū nu Ernesta Brasteņa apraksteituo var redzēt ari tān. Laikam tikai naredzēsim sīvenis ar skustim golvā i pīna konom rūkuos.

„Pienu sievas, kas no rītiem nes pilsētai pienu, vairīdamās no dubļainā lielceļa, ieminušas pāri pilskalnam taku. Šī taka neticamā kārtā izgrauzusi vairāk kā metru dziļus robus plakuma bedumos un pa daļai tos iznīcinājusi. Tas iespējams pateicoties kalna irdenai grants zemei, kas īpaši vasarās izkalst un viegli izspārdās kājām.”2

Apleik kolnam, apleik kolnam... Taidus šaurus, augstus i izstīptus kolnus sauce par kauprem voi kausom. Vīnā pusē kolnam īt ceļš. Agruok tys beja lels i nūzeimeigs, vede iz Kombuļu muižu i tuoļuok. Tam ceļam pat beja taids nūsaukums – Kombuļovka.

Ka tān nu krystuojuma pi patmaļom3 īsim iz Šokolada kolnu4, kaidu gobolu byus brukovka. Kū ta leidzeigu Latgolā asmu vēļ redziejs tikai Daugovpilī, iz Luočplieša īlys. Na prosta buližniki salykti, a kolti akmini – vysi vīnaida izmāra, gludonom viersom. Rēzeknē – Dziernovu īlys pīslaitē, aiz slimineicys iz upis pusi, Vacuo tierga laukumā – radzami tik sprostī, nu teirumu salaseitī i vīns ūtram sūpluok salyktī. Var i kuoji izmežgeit, a rotūs braucūt, vysys zornys pa muti izkrateit!

Tys brukovkys gobols Kruoslovā, ar kū suocās Sauliskolna īla, ir mož čupeit eisuoks par Luočplieša īlys Daugovpilī, bet kvaliteta ziņā naatpalīk nimoz. Akmini vysi vīnaidi piec kruosys, fakturys i izmāra, salykti te zemē a kai cegli sīnā!

Nu voi tys nav pīruodiejums Kruoslovys agruoklaiku diženumam? Jei tok sovulaik nu Pļateru pusis beja planavuota kai Inflantejis religiskais, izgleiteibys, ari administrativais centrs!

Ka Šokolada kolna vīnā pusē īt ceļš, to ūtrā pusē tak upe. 20. g. s. 80. godūs Kruoslovā beja populara kafejneica „Jāņupīte”. Tei beja nūsaukta upis vuordā. Tānejai Kruoslovai cauri iztak i Daugovā ītak vairuokys upeitis, bet tikai Juoņupeite tak pa pošu centru.

Vacuos kartēs tei saukta par Kruoslovys (Kreslavkys) upi. Tān tei Juoņupeite. Ari upis ar laiku maina nūsaukumus. Kaids pa jūkam maņ stuostēja, ka beja nazkaids prīkšnīks Juoņs – i jam par gūdu nūsaukuši! Ka ar itaidu upis nūsaukumu ir daudz parūceiguok svinēt Juoņus – Juoņupeitis krostā senū latgaļu piļskolnā ar ola buteleiti rūkuos, ūšņojūt īsola i apeiņu smuordu, kū atnas viejs nu tīņs, kur jū bryuvej.

Latgalīši ir leli jūkdari i ospruoši, ar tikai jim rakstureigu humora izjiutu!

Sūpluok pi Šokolada kolna, iz napatuoļa pakolna Veitūlu īlā ir ryupneica, kur taisa Kruoslovys olu. Tymsajā i gaišajā dzeivajā olā kluotyn ir mads, kū īpierk nu vītejim zemnīkim. Iudini olam jam nu ryupneicys teritorejā asūšuo 160 m dziļuo arteziskuo ūrbuma5. Gon jau teik tī i iudini, kuri nu zam Šokolada kolna!

Dzejneica Ingrida Tārauda gruomotā „Boltais šokolads” roksta:

„damīdz mani cīškuok

cik var

cik atļaun pīsaviļksmis

spāks

cik tyva tev asu

i parunuosim

par sovstarpeigū i vysu.”6

Iz Šokolada kolna var daudz i labi runuotīs. Iz Šokolada kolna var vērtīs zvaigznēs, kaļt nuokūtnis (kai jaunī latgalīši saceitu – atīsmis) planus voi gremdeitīs atmiņuos. Var bučuotīs. Var sēdēt i klusi vērtīs kūku zorūs, kuri pleivinej viejā. Var skaiteit telefonā pasauļa zinis voi Sudobra laikmeta poezeju. Var vysu kū. Ari ēst šokoladu, i svareigi – naaizmierst ītynomū papeiru īsvīst precizi atkritumu urnā!

1 98. vien. kopnieks. Šokolades kalns // „Ugunskurs”, 1931., Nr. 3.
2 Brastiņš E. Latvijas pilskalni. Latgale. – Rīga: Pieminekļu valde, 1928., 65. lpp.
3 Te ir ari pīminis zeime vysim Ūtrajā pasaulis karā būjā guojušajim cilvākim i konkreti vīnam vermahta generalam, kurs kara pyrmajuos nedeļuos guoja būjā itymā pusē.
4 Augstums viers jiurys leidzīņa – 141 metrs.
5 Latgalē brūvē alu ar prieka putām // „Vietējā Latgales Avīze", 18.06.2021.
6 Tārauda I. Boltais šokolads. – Reiga: Latgolys Studentu centrs, 2012., 102. lpp.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.